„Klasiskākā sūdzība par atvaļinājumiem ir tad, kad izbeidz darba attiecības un nekompensē atvaļinājumu. Ja darbinieks aiziet no darba, tad darba devējam ir pienākums izmaksāt kompensāciju par to atvaļinājumu laiku, kas nav izmantots. Tādas sūdzības mēs saņemam ne retumis un esam spiesti piemērot administratīvās sankcijas,” atklāja Puķukalne.
Arī kopumā ir vērojams sūdzību skaita pieaugums attiecībā uz pārkāpumiem par atvaļinājumu piešķiršanu. Puķukalne pieļāva, ka tas saistīts ar bezatbildīgu darba devēju attieksmi pret darbiniekiem. „Mēs saskaramies ar tādiem gadījumiem, ka, ierodoties pie mums, liekas, ka darba devējs nav informēts par to, ka darbiniekam tādas tiesības ir. Un tas šķiet pārsteidzoši, jo tas nozīmē, ka situācija darba tirgū atsevišķos uzņēmumos ir bēdīga,” atzīmēja inspekcijas pārstāve. Savukārt darbinieki savas tiesības sāk pārzināt labāk.
VDI šo problēmu saistībā ar atvaļinājumiem identificējusi jau pirms kāda laika. Tāpēc, veicot pārbaudes uzņēmumos, inspekcija arī skatās, vai darbiniekiem nav ilgstoši uzkrāts atvaļinājums. Ja veidojušies uzkrājumi, tad VDI dod rīkojumu nekavējoties piešķirt vai kompensēt atvaļinājumu.
Puķukalne arī skaidroja, ka darba likumā paredzēts, ka obligāti atvaļinājums vasarā jādod, ja to prasa vecāki, kuriem ir bērns līdz trīs gadu vecumam. Organizējot atvaļinājumu piešķiršanu, darba devējam jau gada sākumā vajadzētu veidot grafiku.
