Ne pati Labklājības ministrija (LM), ne Veselības ministrija (VM) neko aizdomīgu un neizskaidrojamu slimības lapu skaita pieaugumā nesaskata.
2015. gadā slimības pabalstos izmaksāts par 40 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Šogad statistika šaujas augšup vēl straujāk – pirmajos sešos mēnešos slimības pabalstos izmaksāti 70,2 miljoni eiro.
Tas ir vēl par 12 miljoniem vairāk nekā jau tā augstus rādītājus sasniegušajā 2015. gadā. FM jau kopš pavasara par to ceļ trauksmi.
„Katru gadu slimības pabalstiem papildus ir nepieciešami 20-24 miljoni eiro un bezdarbnieku pabalstiem 10-13 miljoni eiro. Pieaug gan slimības pabalstu izmantotāju skaits, gan arī vidējais pabalsta apmērs,” saka FM Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze.
Ministrija racionālu izskaidrojumu šādam pieaugumam neredz un prasa LM un VM meklēt risinājumus. Tomēr tur slimības pabalstu pieaugumā neko aizdomīgu nesaskata. Labklājības ministrijā norāda – mainījusies situācija valstī: kopš 2015. gada atcelti pabalstu griesti, pakāpeniski aug algas, no kurām rēķina pabalsta apmēru, aizvien vairāk cilvēku strādā oficiāli, līdz ar to - proporcionāli vairāk arī slimojošo.
„Šajā gadā bija ļoti smaga gripas epidēmija,” saka LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. „Līdz ar to tas atstāj visas šīs ietekmes. Un tad arī vēl jāmin, ka mums pieaug dzimstība. Mēs par to ļoti priecājamies, bet attiecīgi pieaug slimības lapu apmaksa saistībā ar slima bērna kopšanu,” pauž Muižniece.
Viņa norāda, ja cilvēkam liek maksāt sociālās iemaksas, tad viņam arī ir tiesības saņemt slimības pabalstu. Tāpēc šobrīd pārskatīt tā piemērošanas kārtību LM neplāno.
„Ja mēs kaut ko mehāniski mēģinām labot, samazināt, tad tas atgriežas atpakaļ kā sekas motivācijā maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas, un mēs dabūjam atpakaļ bumerangu, ko mēs negaidām,” klāsta Muižniece.
Arī veselības ministre Anda Čakša nesteidz izdarīt secinājumus par kādām negodprātībām. Viņa redz citu skaidrojumu.
„Mums ir jāskatās, ka veselības aprūpe nav bijusi pietiekami finansēta. Līdz ar to ir diezgan loģiski, ka pacienti slimos vairāk un vecums mums arī ir diezgan liels visiem kopā. (..) Un, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, viņi arī vairāk slimo un biežāk ņem slimības lapas,” stāsta Čakša.
FM uzskata – sava loma tomēr ir arī fiktīvām darba nespējas lapām.
„Mums katram ir savs stāsts par to, ka rads, kaimiņš vai draugs paņem slimības lapu un aizbrauc uz festivālu vai arī vienkārši saņem bezdarbnieka pabalstu un tai pašā laikā strādā kādā citā darbā (..),” atzīst Vasaraudze.
Šajā ziņā FM savu ir panākusi, jo pēc viņu prezentācijas valdība uzdevusi Labklājības ministrijai sadarbībā ar Veselības un Finanšu ministrijām veidot darba grupu, kas atradīs precīzu skaidrojumu straujajam darba nespējas gadījumu pieaugumam.
