Eiropas Komisijas amatpersonas lūgušas tieslietu ministram Gaidim Bērziņam paskaidrojumus saistībā ar veikalu tīklu "Iki" un "Cento" operatora maksātnespējas lietu. Ministra birojā atbild, ka to, cik pamatoti ierosināta "Palink" maksātnespēja, vērtēs Augstākā tiesa, bet nākamnedēļ speciāla darba grupa nāks klajā ar analīzi par trūkumiem maksātnespējas likumā.
Eiropas Komisijas viceprezidente un tiesiskuma komisāre Viviāna Redinga un iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē nosūtījuši vēstuli Latvijas tieslietu ministram Gaidim Bērziņam ar aicinājumu skaidrot pašreizējo maksātnespējas procesu Latvijā. Komisija reaģējusi uz veikalu ķēžu "Iki" un "Cento" akcionāru sūdzību par Latvijā pasludināto veikalu operatora "Palink" maksātnespēju, stāsta "Palink" pārstāve Dace Zundure.
Lai arī trešā lielākā veikalu ķēde Latvijā pēdējos gados strādājusi ar miljoniem zaudējumu, mīnusus seguši akcionāri, starp kuriem ir arī vācu uzņēmums "REWE Group". Arī maksātnespējas dēļ preces veikalam tiek piegādātas un darbinieki algu saņem, apgalvo uzņēmumā. "Palink" maksātnespējas lieta mēneša otrajā pusē būs jāvērtē Augstākajai tiesai, jo prokuratūra iesniegusi protestu par pirmās instances tiesas lēmumu. "Iki" un "Cento" operatora gadījumu analizē arī Tieslietu ministrijā. Bērziņš komisijas vēstuli pārsūtījis ekspertiem, kas kopš vasaras pēta maksātnespējas likuma plusus un mīnusus un domā par nepieciešamajiem uzlabojumiem, stāsta ministra preses sekretāre Līga Ādamsone.
Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms uzskata, ka maksātnespējas likums jāpilnveido, prasot no uzņēmumiem izpildīt maksātspējas testu. Pašreizējais likums prasa no tiesnešiem tikai saprast - ir vai nav parāds un vai par parādu nav strīda. Ja labi grib, tā var jebkuru sabiedrību pasludināt par maksātnespējīgu, pauž Krūms.
"Iki" un "Cento" operators paziņojis, ka "Palink" maksātnespējas lietas dēļ iespējamas Eiropas Savienības sankcijas pret Latviju, piemēram, izmaiņas finanšu palīdzības programmā. Komisijas pārstāvniecībā Latvijā gan min, ka tā ir tikai "Palink" interpretācija. Komisija savu viedokli šodien neizklāstīja, vien minēja, ka paskaidrojumu prasīšanas ir ierasta prakse sūdzību gadījumos."
