Darba grupa apspriedīs ieceri vietējas nozīmes referendumos balsot arī internetā

Saeimas deputātu un vairāku iestāžu eksperti dažu nedēļu laikā darba grupā apspriedīs ieceri vietējas nozīmes referendumos pēc to ieviešanas balsot arī internetā. Trešdien, 16. septembrī, Saeimas atbildīgajā komisijā asu pretestību šādam risinājumam neviens neizteica, taču uzstāja uz referendumu procesa drošumu un skaidriem nosacījumiem, par ko ļaut šādi nobalsot. 

Saeimas deputāti vietējas nozīmes referendumus likumā nav spējuši iestrādāt vairāk nekā 20 gadus. Pašlaik darba kārtībā esošais vietējo referendumu likumprojekts ir atvērts jau septiņus gadus. Šobrīd Vietējo pašvaldību referendumu likumu saista ar administratīvi teritoriālo reformu un pašvaldību jauno karti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosinājusi kā papildus iespēju šādos lokālas nozīmes referendumos pēc to ieviešanas paredzēt iespēju trīs dienas balsot elektroniski, izmantojot drošu e-parakstu.

Darba grupa apspriedīs ieceri vietējas nozīmes referendumos balsot arī internetāJānis Kincis

"Šobrīd jau likumprojekts paredz, ka parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu notiek elektroniski.  Tāpēc, mūsuprāt, vajadzētu atļaut arī nobalsot elektroniski, neizslēdzot iespēju nobalsot klātienē. Ja tiek fiksēta ielaušanās nobalsošanas sistēmā, visas elektroniskās balsis tiktu dzēstas, par ko visiem publiski paziņotu un visi balsotāji tiktu aicināti sestdien vēlēšanu iecirknī nobalsot klātienē," skaidroja ministrijas pārstāvis Valdis Verners.

Ideju par elektroniskās nobalsošanas sistēmas ieviešanu līdz 2023. gadam pamudinājusi iespēja to finansēt no Eiropas Atveseļošanās un noturības programmas līdzekļiem.

Pareiza ir izvēle balsošanu internetā izmēģināt vietējos referendumos, nevis vēlēšanās.

"Tā būtu zemākas riska pakāpes balsošanas veids, kā to izmēģināt. Ir pavērusies iespēja sistēmu izstrādāt par Eiropas līdzekļiem, bet tā būtu sistēma, kas darbināma jebkurā laikā. Tas nozīmē, ja tā būtu Centrālās vēlēšanu komisijas pārraudzīta sistēma, būtu no valsts budžeta jāparedz līdzekļi tās kontrolei un uzturēšanai," teica Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa.

Nobalsot internetā būtu moderna un laikmetam atbilstoša iespēja, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!"). Vienlaikus deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība) mudināja drošības risku dēļ neskriet ratiem pa priekšu.

"Tas, ko mēs redzam pašvaldībās, pēc būtības ir iedzīvotāju vēlme aktīvāk iesaistīties. Pašvaldībām kļūstot lielākām, arī no valsts puses sniedzam palīdzīgu roku iedzīvotājiem. Covid-19 krīze izgaismoja, kā mēs varam sadarboties attālināti," klāstīja Plešs.

"Artūrs teica, ka iedzīvotāji vēlas aktīvāk līdzdarboties. Mēs jau varam tā teikt, bet, vai ir aptaujas un pētījumi, ka tieši šādā veidā notiks aktīvāka līdzdarbošanās? Es neesmu pret, bet man ir svarīgi, vai drošības nosacījumi patiešām ir pietiekoši," atzīmēja Kursīte-Pakule.

Deputāti un atbildīgo ministriju un iestāžu darbinieki tuvāko 2-3 nedēļu laikā apspriedīs gan tematus, par ko referendumā varētu atļaut rosināt nobalsošanu elektroniski, gan sistēmas uzturēšanas un drošības aspektus.

Trešdien izskanēja argumenti, ka ideja par dalību referendumā ar interneta starpniecību nedrīkstētu nobremzēt jau ilgus gadus neieviesto Vietējo pašvaldību referendumu likumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti