Darba devēji: Plānotais trauksmes cēlēju likums dublēs citus likumus un ir lieks

Plānotais trauksmes cēlēju aizsardzības likums dublēs citus normatīvos aktus un ir lieks, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādījis Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis. Viņam gan iebilda Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe, norādot – esošais regulējums nav pietiekams.

Dublē esošos likumus?

LDDK uz iecerēto likumu raugās duāli. No vienas puses, organizācija respektē valdības saistības pret Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un solījumu ieviest regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzībai. Taču, no otras puses, LDDK jurists plānoto likumu sauc par lieku, jo tajā ietvertie jautājumi jau esot regulēti citos likumos: Darba likumā, Iesniegumu likumā, korupcijas novēršanas normatīvajos aktos.

Tam gan iebilda Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Inese Kušķe, norādot – esošais regulējums nav pietiekams, tas tikai daļēji var tikt izmantots trauksmes celšanai, vēl jo mazāk aizsardzībai. Bet speciālais likums nepieciešams, lai veicinātu trauksmes cēlēju aktivitāti un viņi justos aizsargāti. Bieži vien viņiem nebūs juridisku zināšanu par trauksmes celšanas procesu, bet viņiem ir profesionālas zināšanas un spēja izvērtēt, ka pārkāpums ir pamatots.

Arī biedrības "Delna" jurists Jānis Veide uzsvēra, ka pašlaik trauksmes cēlēju aizsardzība Latvijā nedarbojas.

“Trauksmes cēlēji sevi pierādījuši, ka viņi ir vislētākais un viens no viskvalitatīvākajiem veidiem, kā cīnīties ar noziedzīgiem nodarījumiem,” sacīja Veide.

Aizsardzība nepatiesas trauksmes cēlējiem?

Tāpat darba devējus pārstāvošo organizāciju satrauc tas, ka aizsargāti būtu arī nepatiesas trauksmes cēlēji. “Piemēram, darbinieks uzzina, ka darba devējs grasās viņu pamatoti atlaist. Viņš ātri saceļ trauksmi pilnīgi vienalga par ko, un viņam iestājas trauksmes cēlēja garantijas. Tas nav samērīgi,” sacīja Alksnis.

Tāpēc LDDK aicina strādāt ne tikai pie trauksmes cēlēju aizsardzības, bet arī pie darba devēju aizsardzības gadījumos, kad nepatiesi tiek celta trauksme.

Diskusijas dalībnieki gan iebilda, ka aizsardzība nav paredzēta pilnīgi visos gadījumos.

“Trauksmes cēlēja statuss iestājas ne katrā gadījumā, tikai tad, kad notiek trauksmes cēlēja signāla izvērtējums.

Un aizsardzība notiek tikai gadījumā, ja informācija ir patiesa,” skaidroja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”).

KONTEKSTS:

2017.gada martā pēc ilgiem saskaņošanas gadiem valdība atbalstīja un nosūtīja Saeimai trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu. Taču Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija to sāka skatīt tikai decembrī.

Taču nu tiek piedāvāts jauns likumprojekts trauksmes cēlēju aizsardzībai, ko Saeimā cer pieņemt līdz rudenī gaidāmajām parlmenta vēlēšanām.

Likumprojekta mērķis ir sargāt trauksmes cēlējus - nodrošināt viņu anonimitāti un nepieļaut darba devēju atriebību. Pēdējos gados līdzīgi speciāli likumi pieņemti vairākās Eiropas valstīs, tā ir arī Eiropas Padomes, OECD un citu starptautisko organizāciju prioritāte.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti