Attālinātais darbs, pārciešot kovida pandēmijas ierobežojumus, daļai strādājošo kļuvis par normu. Darba devējs arī vienpersoniski var noteikt strādājošajiem obligātu attālināto darbu, ja vien tam ir pamatojums, skaidroja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja.
Viņa norādīja – tādu iespēju, ka darba devējs vienkārši ar rīkojumu darbiniekam uzliek strādāt attālināti, Darba likums neparedz. "Teorētiski darba devējs var vienpusēji grozīt darba līgumu caur uzteikumu – tas notiek, pamatojoties uz 98. un 101. pantu, tikai tādā gadījumā, ja darba devējs šos grozījumus darba līgumā var pamatot ar saimnieciskiem, organizatoriskiem un tehnoloģiskiem pasākumiem. Svarīgi – ja gadījumā darbinieks nepiekrīt, tad šādos gadījumos darba devējam ir jāizmaksā atlaišanas pabalsts par stāžu atbilstoši Darba likuma 112. pantam," stāstīja Oškāja.
Darba likums paredz, ka darba devējam ir jākompensē izdevumi, kas radušies, strādājot no mājām, ja vien abas puses nav vienojušās par citiem nosacījumiem.
LDDK stāstīja, ka strādāšana no mājām energoresursu taupības dēļ neesot īpaši izplatīta, vismaz pagaidām. Likums paredz, ka darba devējs var darbiniekam izmaksāt mēnesī 30 eiro kompensāciju, ko neapliek ar nodokli. Šī norma likumā iestrādāta līdz šī gada beigām. LDDK darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš norādīja, ka regulējums būtu jāpārskata.
"Šis regulējums ir jāpārskata, jo tas ir iestrādāts kā pagaidu raksturs uz šo gadu. Ir jārada pastāvīgs regulējums. Otrs - iespējams jādomā par šīs kompensējošās normas palielināšanu. Šobrīd tie ir 30 eiro, kas attiecīgi neapliekas ar algas nodokli.
Domājam, ka būtu jāpalielina. Priekšlikums bija par 60 eiro, kas bija arī sākotnējā projekta izstrādes stadijā," stāstīja eksperts.
Valsts darba inspekcijai nereti nākas konsultēt iedzīvotājus jautājumā par attālināto darbu, sevišķi par izdevumu kompensēšanu. Iestādes Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa atgādināja, ka darba devējs ir atbildīgs arī par darbam nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanu.
"Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka darba devējam ir pienākums atlīdzināt tikai tos izdevumus, kas ir objektīvi pamatoti. Piemēram, darbiniekam ir jāspēj pamatot, kāda daļa no elektrības kopējā patēriņa ir radusies tieši ar attālinātā darba veikšanu," skaidroja Akmentiņa.
Valsts darba inspekcija šogad līdz septembra beigām kopumā saņēma 2130 iesniegumus. No tiem tikai astoņi bija saistīti ar kompensācijām, strādājot attālināti. Tikai vienā gadījumā pārkāpums apstiprinājās. Darba devējam piemēroja sodu.
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka valsts iestādēm uzdots taupīt enerģiju apkures sezonā, jo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums. Daļa iestāžu to paveiks, veicinot attālināto darbu. Par nepieciešamību taupīt enerģiju iepriekš vienojās arī Eiropas Savienības līmenī.
