Svētdien un pirmdien Rīgā pulcējas Eiropas Savienības (ES) valstu izglītības ministri, kā arī sociālie partneri un Eiropas Komisijas pārstāvji, lai pārrunātu kā stiprināt Eiropas sadarbību profesionālajā izglītībā un apmācībā.
Pieprasījums pēc labas profesionālās izglītības Latvijā pieaug – to apliecina šonedēļ publiskotais darba devēju ieteikto mācību iestāžu tops. Sadarbībā ar portālu “prakses.lv” apkopots to izglītības iestāžu un studiju programmu saraksts, kuras darba devēji uzskata par vajadzīgākajām.
Darba devēju ieteikumus var apskatīt mājaslapā prakse.lv. Turklāt, piemēram, apskatot pieprasītāko augstskolu, var redzēt, kuras programmas tieši tajā ir pieprasītākās, bet izvēloties programmu, var redzēt, kuriem darba devējiem tās ir aktuālas.
Iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem, Latvijas darba devēju konfederācijā (LDDK) atzina, ka interesentu pieaugums liecina, cik ļoti darba devēji novērtē izglītības nozīmi. Šogad savu viedokli par piemērotāko izglītību izteikuši vairāk kā 2000 darba devēju. „Tas, kas mums ļoti patīk, ir tas, ka šajā topā arvien vairāk sāk iekļūt profesionāltehniskās skolas. Tas nozīmē, ka darba devēji ir novērtējuši tās pārmaiņas, kas notikušas profesionāltehniskās izglītības jomā. Ja mēs agrāk tā diezgan nievājoši izturējāmies pret profesionālo apmācību, tad nu jau darba devēji sāk ieteikt konkrētas skolas un konkrētas programmas,” saka LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Darba devēju atzīto profesionālo skolu skaitā ir, piemēram, Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas valsts tehnikums, Rīgas celtniecības koledža, Jelgavas tehnikums, Smiltenes valsts tehnikums un citas.
Arī personāla vadītājs Arturs Graudiņš, kuram ir personālatlases pieredze gan metālapstrādes, gan būvniecības jomā, atzīst –
profesionālās izglītības loma pieaug, un pēdējo gadu laikā jūtami uzlabojusies arī tās kvalitāte.
„Faktiski profesionālā izglītība iepriekšējos gados ir bijusi virzīta uz procesa jautājumiem, nevis uz gala rezultātu. Un tas patiešām iepriecina, ka pēdējos gados izglītības sistēma ir vairāk vērsta uz to, lai sagatavotu speciālistus,” norāda Graudiņš. Viņš gan atzīst arī pašu darba devēju atbildību, lai tā tas arī paliktu, jo darba devēju ieteikumi ir svarīgi profesijas izglītības standarta apstiprināšanā.
To pašu uzsver arī Izglītības ministrijā. Savos secinājumos par izglītības kvalitāti ministrija lielā mērā balstoties tieši darba devēju vērtējumā. „Lai dabūti šo ciešo sasaiti ar darba tirgu, ir nepieciešama uzņēmēju iesaiste. Šobrīd darbavietās balstītās mācības - no Vācijas aizgūtie izglītības modeļa elementi, mēs viņus ieviešam Latvijā, un uzņēmēji ļoti aktīvi šajos procesos iesaistās,” norāda IZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (“Vienotība”).
Proti, šogad ir veikti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz obligāti noteiktu studiju apjomu nodrošināt praktiskajās apmācībās uzņēmumos. Izglītības ministrija grib panākt, ka profesionālās un vispārējās izglītības attiecība līdz 2020.gadam būtu 50 pret 50. Šobrīd tā ir 63 pret 37 par labu vispārējai izglītībai.
