Īpaši par to iestājas Latvijas Banka, kā arī uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija un Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Ikmēneša maksājums, kas, pēc premjerministra teiktā, varētu būt vidēji 20 eiro, gan, visticamāk, gulsies tikai uz darba ņēmēju pleciem.
Kārtējā darba grupas sanāksme trešdien, 24.maijā, vakarā beidzās ar premjerministra Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) paziņojumu – nekas skaidri nolemts nav, bet, iespējams, tiks ieviestas obligātās veselības apdrošināšanas polises, vidēji – par 20 eiro mēnesī.
“Ja mēs runājam par kaut kādu maksājumu, tas nedrīkst būt vienāds visiem pie dažādu algu spektra,” norādīja premjera partijas izvirzītā veselības ministre Anda Čakša.
“Vismaz 5 eiro, lai būtu sistēmā, tas ir minimums mēnesī; kā tas tiek sadalīts un kurš maksā, mums ir palicis nākamās nedēļas jautājums,” piebilda premjers.
Vai vismaz daļu polises summas varētu segt arī darba devēji, Latvijas Darba devēju konfederācija ceturtdien izvairījās atbildēt.
“Kā nofiksēt šo maksājumu un kā viņu iekasēt, tur būs ļoti daudz sarežģītu jautājumu,” prognozēja konfederācijas pārstāve Līga Meņģelsone.
Darba dēvēji vēl spriedīs “par pareizāko risinājumu, bet tas, ka vajadzīga obligātā veselības apdrošināšana, tā bija mūsu prasība”, sacīja Meņģelsone.
Saeimas deputāts Romualds Ražuks, kurš arī piedalījies darba grupas sanāksmēs, apšauba, ka darba devēji varētu piekrist segt daļu maksājuma.
“Protams, viņi pret to iebilst, un par nelaimi tagad ir tas arguments viņu pusē – nedrīkst izjaukt vispārējās nodokļu reformas ieviešamās pozitīvo momentus uz tautsaimniecību utt. Tagad tas ir kā klints. Mans priekšlikums bija, ka solidāri būtu jādala, jo tā arī tajās 16 pasaules valstīs pārsvarā notiek, ka ir dalīts šis veselības maksājums starp darba devēju un darba ņēmēju. Visur tur absolūtā pārsvarā ir procenti no bruto algas,” skaidroja Ražuks.
Asi topošo lēmumu kritizē Brīvo arodbiedrību savienība, norādot – Latvijas darba ņēmēji jau tagad ir visneizdevīgākajā pozīcijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, un papildu maksājums šo plaisu tikai palielinās
“Atkal kā vienmēr visu problēmu risinātājs ir ierindas cilvēks ar savu vidēji vai mazliet mazāku darba samaksu, kas visu nofinansēs, kas gadu desmitiem diemžēl politiķu domstarpību dēļ nav risināts,” pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
“Jo mediķi savas problēmas ir cilājuši ļoti regulāri, ļoti asi, brīdinājuši, ka tiešām nozare ir uz brukšanas robežas,” atgādināja Baldzēns.
Arodbiedrību savienībā arī norāda, ka, lai arī progresivitāte apdrošināšanas polises cenā ir atbalstāma, tādējādi izdevīgākajā pozīcijā tiks nostādīti aplokšņu algu saņēmēji.
Iedzīvotāji arī uzdod jautājumu, kas tad īsti ietilpst tajā pakalpojumu grozā, par kuru tagad ik mēnesi, iespējams, nāksies maksāt – vai rindas pie ārstiem būs īsākas un vai veselības aprūpes pakalpojumi būs kvalitatīvāki.
Čakša iepriekš skaidroja, ka ar šādi iegūto naudu pilnībā pietiks, lai apmierinātu visas mediķu prasības, bet, lai sakārtotu veselības aprūpes sistēmu kopumā, gan būs par maz un nāksies meklēt vēl kādus risinājumus.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) pērn augusta beigās izskatīšanai valdībā virzīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Pirmais modelis paredzēja papildu esošajam nozares budžetam veselības aprūpei novirzīt vienu procentpunktu no sociālās apdrošināšanas iemaksām jeb 1% no bruto algas. Pacientam nepalielinātos nodokļu slogs, nebūtu jāmaksā papildu iemaksas. Otrais modelis, ko izstrādāja Latvijas Bankas eksperti, savukārt nozīmēja, ka strādājošajiem bez esošā nodokļu sloga jāveic papildu maksājumi valsts vai privātajam apdrošinātājam - sākot no 25 eiro mēnesī.
Savukārt trešais modelis paredz dalītu pakalpojumu grozu – no kopējiem nodokļiem valsts apmaksātu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lai varētu saņemt papildu medicīnas pakalpojumus, iedzīvotājiem būtu jāveic papildu maksājums.
Taču diskusijas par veselības apdrošināšanu beidzās ar palikšanu pie esošās sistēmas. Oktobrī valdība deva zaļo gaismu veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, ko valsts finansēs bez privāto apdrošinātāju piesaistes, jautājumu par finansējuma avotiem atliekot.
Pie diskusijas par naudas avotu atgriezās šogad aprīlī, spriežot par vērienīgo nodokļu reformu. Taču arī šoreiz par to vienoties nespēja, nodokļu reformu akceptēja ar atrunu, ka naudu veselības aprūpei turpinās meklēt premjera vadītā darba grupa.
