ĪSUMĀ:
- VSAA: Pašlaik neizsniedz vairāk B lapu kā parasti šajā laikā; to pašu secina NVD.
- Darba devēji uzskata, ka ne vienmēr slimības lapas izsniedz pamatoti.
- Veselības inspekcija tikai retos gadījumos secina, ka slimības lapa izsniegta bez pamatojuma.
Laurai un Mārim ir divi dēli, abi apmeklē pirmsskolu. Par to, cik bieži gadās, ka viens no dvīņiem vai abi saslimst, pastāstīja zēnu mamma Laura: "Mani bērni iet bērnudārza pēdējā grupiņā, un es nevarētu teikt, ka viņi ir lieli slimotāji. Bet pa reizei, kad bērnudārzā izplatās aktīvie vīrusi, protams, ka tie apmeklē arī manu ģimeni. Pārsvarā tās ir kādas iesnas, kāds klepus, temperatūra, tāpat arī kāds vēdera vīruss. Kopumā es teiktu, ka šajā mācību gadā tās varētu būt kādas trīs, četras reizes, kad mums – maniem bērniem – ir nācies slimot."
Parastā taktika dēlu saslimšanas gadījumā – zvans ģimenes ārstam, lai vispirms noskaidrotu, cik nopietna varētu būt slimība un kā būtu jāārstējas. Pēc tam jāizlemj, kurš no vecākiem paliks mājās, lai rūpētos par saslimošo atvasi.
"Tad nu mēs skatāmies, kuram no vecākiem tajās dienās ir lielāka slodze, kuram mazāka noslodze, un tādā veidā mēģinām sadalīt, kurš paliks ar bērniem mājās. Pārsvarā mums kaut kā sanāk, ka mamma paliek mājās, jo mamma varbūt vairāk māk ar slimajiem bērniem apieties, zina, kādas zāles [jālieto]. Arī paši bērni komfortablāk jūtas, kad ir mamma, mīļums varbūt arī vairāk palīdz ārstēties," stāstīja Laura.
Tātad Laurai šajā mācību gadā trīs četras reizes izsniegta B tipa darbnespējas lapa slima bērna kopšanai. No ārsta skatpunkta tas ir viens gadījums daudzu citu vidū. Par savu praksi, kuras redzeslokā ir vairāk nekā 2200 pacientu, pastāstīja ģimenes ārsts Ainis Dzalbs:
"Mums ir dienas, kad mēs apkalpojam līdz pat 200 pacientiem dienā – vienā ģimenes ārsta praksē. Un dienā vidēji – es arī paskatījos – ir kādas 15, 20, 25 darbnespējas lapas, tā ka diezgan liels skaits."
Par B tipa darbnespējas lapu slima bērna kopšanai slimības pabalstu izmaksā valsts ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) starpniecību. Ja slimo pieaugušais, izsniedz darbnespējas lapu A, un pabalstu par laiku no otrās līdz devītajai slimošanas dienai izmaksā darba devējs. Ja slimība ieilgst, par laiku no 10. dienas ārsts izsniedz darbnespējas lapu B. Tad pabalstu maksā valsts. Slimību profilakses un kontroles centra informācija liecina, ka pašlaik ar dažādām vīrusu infekcijām slimo ļoti daudzi, kas atspoguļojas arī izsniegto slimības lapu daudzumā.
Datus par B tipa slimības lapām apkopojusi VSAA pārstāve Iveta Daine. Viņa pastāstīja: "Patlaban ir tā, ka mēs saņemam vidēji 3000 iesniegumu dienā. Bet salīdzinoši – iepriekšējā gadā bija pat 6000 iesniegumu dienā.
Šobrīd viss ir pagaidām diezgan mierīgi – tā, kā tas ir parasti raksturīgs ziemas periodam, kad vairāk slimo."
Arī Nacionālā veselības dienesta kopējā statistikā šajā periodā nav vērojams īpašs darbnespējas lapu skaita kāpums, tiesa, apkopoti dati tikai līdz pagājušā gada novembrim.
Darba devēji gan vīrusu sezonu izjūtot smagi – pat tā, ka trūkst darbinieku un tādēļ nav, kas strādā veikalā vai kādā ražošanas līnijā. Darba devējiem ne vienmēr šķiet, ka slimības lapas izsniegtas pamatoti.
Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš stāstīja: "Darba devējs ir tāds kā situācijas ķīlnieks. Nevar saprast citos gadījumos, vai slimības lapa ir pamatota vai nav pamatota, bet,
vēršoties Veselības inspekcijā, redzam, ka ļoti retos gadījumos tās tiek atzītas par nepamatotām."
Darba devējiem darbinieku slimošana ir divkārt neizdevīga – tie ir gan negūti ieņēmumi, gan nauda, kas jāizmaksā par noslimotajām dienām. Latvijā tas esot arī salīdzinoši garš periods – astoņas dienas.
Pumpiņš norādīja: "Ja mēs paskatāmies Baltijas griezumā, Lietuvā ir pirmās divas dienas apmaksātas laikam, un Igaunijas attiecīgajā modelī pirmās trīs dienas netiek apmaksātas, nākamās piecas maksā darba devējs un tad valsts."
Latvijā darba devēji ir tie, kuri visbiežāk apšauba slimības lapu izsniegšanas pamatotību. Kā liecina Veselības inspekcijas dati, 2022. gadā no janvāra līdz septembrim (ieskaitot) izskatīti 365 šādi iesniegumi. Lai inspekcija sāktu izpēti, iesniegumā jāpauž pamatotas aizdomas, ka ārsts darbnespējas lapu izsniedzis bez medicīniska iemelsa. Proti, pat tad, ja darba devējam šķiet ļoti aizdomīgi, ka darbinieks saslimis, piemēram, tūdaļ pēc konflikta ar vadību, tas nenozīmē, ka saņemtajai slimības lapai obligāti trūkst pamatojuma.
Veselības inspekcijas Veselības aprūpes departamenta ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Baiba Daudze skaidroja: "Iedomāsimies tipveida situāciju: grāmatvedim sāp mugura vai kaut kas tamlīdzīgs, viņš ilgstoši lieto zāles, strādā... Un tad rodas kaut kāda situācija, kuras dēļ viņam ir konflikts, un tad viņš atceras, ka vispār taču viņš ir slims.
Viņš aiziet pie ārsta, un mēs nevaram pateikt, ka darbnespējas lapa ir piešķirta nepamatoti, jo cilvēks patiešām ir slims.
Viņam varbūt ir paasinājums tai hroniskajai saslimšanai, un ārstniecības persona viņam izsniedz darbnespējas lapu. Darba devējam atkal liekas, ka visu laiku viņam tā bija un darbnespējas lapu viņš neņēma. Šādos gadījumos diemžēl mēs nevarēsim darba devējam pateikt, ka darbnespējas lapa ir izsniegta nepamatoti."
Arī ģimenes ārsts Ainis Dzalbs norādīja – sabiedrības veselība kopumā ir ļoti slikta, daudziem ir hroniskas vainas. Un uz to rēķina cilvēki dažkārt risina problēmas, kas nav saistītas ar veselību.
"Ir varbūt tāda nostāja, ka slimības lapa ir tas dokuments, ko var saņemt gana vienkārši un risināt ne tikai veselības problēmas, bet arī daudz un dažādas citas problēmas: sociālas problēmas, noguruma problēmas, atvaļinājuma problēmas un tā tālāk," sacīja Dzalbs.
No pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos Veselības inspekcijā izskatītajiem 365 darba devēju iesniegumiem neatbilstības darbnespējas lapu izsniegšanā konstatētas 30 gadījumos. Tikai 14 darbnespējas lapas uzdots anulēt pilnībā, bet 16 uzdots anulēt par atsevišķām dienām.
