Tomēr šobrīd būvvaldē strādā trīs atjaunoiem darbinieki, jo divi paši izvēlējās izbeigt darba tiesiskās attiecības, savukārt viens drīz uzreiz pēc traģēdijas uzrakstīja atlūgumu veselības stāvokļa dēļ.
„Darba grupa, pirmkārt, secināja, ka šī objekta sadalīšana kārtās, par ko bija visvairāk diskusiju, atbilda spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Un amatpersonu rīcība, pieņemot lēmumus par būvprojekta akceptēšanu, būvatļaujas izsniegšanu vai pieņemšanu-nodošanu ekspluatācijā, izejot no tiem dokumentiem, kas tika attiecīgi pārbaudīti, - nav tādu faktu, kas liecinātu, ka būtu bijis par iemeslu tam, kāpēc notika šī traģēdija,” stāstīja būvvaldes vadītājs.
Vircavs gan atzina, ka „nelielas, formālas procesuālas nepilnības nācās konstatēt”. Piemēram, ne visas rasējumu lapas bija parakstījuši konkrētie rasētāji, bet projekta vadītāji, vietām bija arī pārrakstīšanās kļūdas. „Bet tika secināts, ka šīs personas nav vainīgas pie tiem dokumentiem, kas bija mūsu rīcībā izvērtējot. Un attiecīgi tika pieņemts lēmumus par viņu atjaunošanu amatā,” skaidroja Vircavs.
Jau ziņots, ka pēc Zolitūdes traģēdijā uzmanība tika pievērsta sabrukušās „Maxima" ēkas celtniecībā iesaistītajiem. Ar plašu vērienu tika ierosinātas pārbaudes, atstādināti vairāki Rīgas būvvaldes darbinieki, apturēti sertifikāti atbildīgajiem inženieriem, iesaistītie arhitekti tos nolika paši.
