Arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie u.c. faktori. Pērn Latvijā reģistrēti 807 pirmreizējie arodslimnieki. Kaut arī šo arodslimnieku skaits pēdējo gadu laikā ir stabilizējies, speciālisti uzsver, ka to skaits joprojām ir ļoti augsts.
Visbiežāk reģistrēto arodslimību galvenie cēloņi ir fiziska pārslodze un nepietiekama sagatavotība fiziskam darbam – skeleta, muskuļu un saistaudu slimības ir diagnosticētas teju pusei arodslimnieku. Tāpat pie izplatītākajām arodslimībām jāmin nervu sistēmas slimības, kuru raksturīgākie cēloņi ir stress, mobings, bosings u.tml., un maņu orgānu saslimšanas – redzes, dzirdes traucējumi u.tml., ko nereti izraisa individuālo darba aizsardzības līdzekļu (aizsargbriļļu, ausu aizbāžņu utt.) nelietošana.
„Pēdējos gados situācija arodsaslimšanu jomā stabilizējas, jo ir uzlabojas ārstu ekspertīzes komisijas darbs un cilvēki pievērš vairāk uzmanības savas veselības profilaksei, kas ir efektīvākais veids, kā savlaicīgi diagnosticēt arodslimības. To lielā mērā ir veicinājusi 2008.gada ekonomiskā krīze. Novērojumi liecina, ka strādājošie par savu veselību visbiežāk aizdomājas, kad zaudē darbu un viņiem parādās vairāk brīva laika ārstu apmeklēšanai. Diemžēl tas daudz par vēlu, jo vienam arodslimniekam tiek diagnosticētas vidēji divas līdz trīs arodslimības, kas nereti ir hroniskas un ielaistas. Situācija ir tiešām skumja, jo vairumā gadījumu šie cilvēki neatgriezeniski zaudē darba spējas,” tā, raksturojot kopējo situāciju arodsaslimšanu jomā Latvijā, norādīja LBAS darba aizsardzības eksperts Mārtiņš Pužuls.
Pētījumu dati, kas ilustrē situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā, liecina, ka vislielākais arodslimību saslimšanu īpatsvars novērojams lauksaimniecībā, mežizstrādē un apstrādes rūpniecībā, kamēr teritoriālajā ziņā visvairāk arodslimnieku tiek diagnosticēti Rīgā un Rīgas rajonā, bet vismazāk – Latgales reģionā.
Izplatītākie arodslimību riska faktori: smagu priekšmetu nešana vai pārvietošana, darbs piespiedu pozā, darbs laukā dažādos laikapstākļos, tiešs kontakts ar cilvēkiem un virsstundu darbs. Saskaņā ar LBAS veiktās aptaujas datiem regulāri virsstundas strādā teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs, turklāt 49% aptaujāto atzīst, ka strādā 15 un vairāk virsstundas mēnesī.
Novērojama arī interesanta tendence attiecībā uz arodslimnieku dalījumu pēc dzimuma. Proti, ja nelaimes gadījumos darba vietās vairāk cieš vīrieši, arodslimības biežāk tiek reģistrētas sievietēm. Iemesls – sievietes ir mazāk informētas par darba aizsardzības jautājumiem, darba vides riska faktoriem, tāpēc retāk atpazīst gadījumus, kad ir pakļautas šādiem riskiem. Tāpat
sievietes biežāk uzskata, ka darba aizsardzība uz viņām neattiecas, jo viņas strādā drošā vidē, piemēram, birojā pie datora. To apliecina arī LBAS veiktās aptaujas dati – katra trešā sieviete un tikai 18% vīriešu ir pārliecināti, ka viņu darbs nav bīstams.
Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vecākā inspektore Aļona Kuņķo ir pārliecināta, ka situāciju darba aizsardzības jomā Latvijā iespējams uzlabot: „Primāri ir jāmaina darba devēju izpratne par darba aizsardzības jautājumiem, jo daudzos uzņēmumos netiek veikta regulāra un kvalitatīva darba vides uzraudzība, darba vides risku novērtēšana saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un preventīvie pasākumi šo risku novēršanai. Tāpat jāmaina pašu nodarbināto attieksme pret savu veselību un drošību, ceļot viņu praktisko zināšanu līmeni par darba aizsardzības jautājumiem – piemēram, informējot par drošu, nekaitīgu un cilvēkcienīgu darba vidi. Tāpēc Valsts darba inspekcija regulāri īsteno dažādus preventīvos pasākumus darba devēju, nodarbināto un jauniešu izglītošanai darba aizsardzības jautājumos – tematiskas un informatīvi izglītojošas pārbaudes uzņēmumos, darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu kontroli u.tml.”
„Attīstoties tehnoloģijām, mūsu dzīves temps strauji pieaug. Mainās arī darba vide: darbs kļūst intensīvāks, darba metodes un materiāli – inovatīvāki, bet darba vides riska faktori – daudzveidīgāki. Tas nozīmē, ka darba aizsardzības jautājumiem jāpievērš aizvien lielāka uzmanība. Diemžēl, bet augstais arodsaslimšanu skaits, kā arī aizvien pieaugošais nelaimes gadījumu skaits darba vietās liecina, ka darba aizsardzība Latvijas uzņēmumos un valstī kopumā nav prioritāte. Taču par to ir jādomā, turklāt ļoti nopietni. Iesākumam pietiktu, ja visas iesaistītās puses sasēstos kopā un izrunātu aktuālos jautājumus un to iespējamos risinājumus,” saka Pužuls.
