Sadaļas Sadaļas

DAP: Funkciju pārdale ar vides dienestu rada ekspertu resursu sadrumstalošanas riskus

Izpildot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzdevumu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir izvērtējusi savas funkcijas un sagatavojusi priekšlikumus par funkciju pārdali starp pārvaldi un Valsts vides dienestu (VVD), informēja DAP. Pārvalde norāda, ka radikālas pārmaiņas esošajā dabas saglabāšanas sistēmā izraisītu dabas ekspertu resursu sadrumstalošanu, kas neveicinātu dabas ekspertu un dabas izglītības jomas stiprināšanu un apgrūtinātu Eiropas struktūrfondu resursu piesaisti.

Funkcijas, ko DAP piedāvāja nodot VVD, bija, piemēram, tirdzniecības kontrole ar apdraudētajiem savvaļas dzīvniekiem un augu sugu īpatņiem, kurus aizsargā Vašingtonas konvencijas jeb CITES, kā arī roņveidīgo dzīvnieku izstrādājumu tirdzniecības kontrole, nemedījamo un īpaši aizsargājamo sugu ieguves atļaujas un kontrole.

Tāpat notika diskusijas par trīs veidu atļauju, saskaņojumu un atzinumu izsniegšanas funkcijas nodošanu VVD, tajā skaitā licencētās makšķerēšanas nolikumu saskaņošana, nosacījumu un saskaņojumu izsniegšana zemes ierīcības projektiem, kā arī atļauju sagatavošana nobraukšanai krasta kāpu aizsargjoslā, informē DAP.

Abpusējās sarunās abas iestādes vienojās, ka sistēmas pilnveides nolūkos ir efektīvāk pārskatīt normatīvos aktus un esošās atļaujas un saskaņojumus – vienkāršot procesus un atteikties no vairāku veidu atļaujām. Izvērtējot lietderīgumu, daļa funkciju deleģējama pašvaldībām vai pārdalāma starp resoriem, tādējādi samazinot administratīvo slogu gan valsts pārvaldei, gan iedzīvotājiem.

Atsevišķos ar kontroli saistītos jautājumos piedāvāti alternatīvi risinājumi, proti, gan sadalot darbību un darbības kontroli starp divām institūcijām, gan pilnveidojot iekšējās kontroles sistēmu vienas institūcijas ietvarā. Šos jautājumus plānots risināt turpmākajās sarunās izveidotajā darba grupā ar VVD, VARAM un Vides konsultatīvo padomi.

Vienlaikus DAP darba grupa secinājusi, ka visu kontroles un atļauju izsniegšanas funkciju nodošana VVD būtu vērtējama ļoti piesardzīgi, jo ir pretrunā ar virzību uz mazu un kompaktu valsts pārvaldes modeli.

Atsevišķās jomās šādas izmaiņas pat izraisītu situāciju, ka līdzšinējā viena DAP darbinieka vietā procesā būtu jāiesaista divi speciālisti – pa vienam no katras iestādes.

DAP norāda, ka radikālas pārmaiņas esošajā dabas saglabāšanas sistēmā izraisītu dabas ekspertu resursu sadrumstalošanu, kas neveicinātu dabas ekspertu un dabas izglītības jomas stiprināšanu   un apgrūtinātu Eiropas struktūrfondu resursu piesaisti. Savstarpēji saistītu funkciju un līdz ar to arī speciālistu pārdale pa divām iestādēm varētu apdraudēt MK noteikumos un starptautiskajās saistībās noteikto dabas saglabāšanas uzdevumu izpildi. Ievērojami apgrūtināta būtu arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju ieviešana dabas daudzveidības saglabāšanā un aizsardzībā.

DAP norāda, ka izsniedz vairāk nekā 30 dažādu atļauju, saskaņojumu un atzinumu veidu. Darba grupa nav konstatējusi, ka šajā jomā DAP un VVD funkcijas būtiski dublētos. Turklāt šī funkcija nav nodalāma no DAP darbības pamatjēgas, jo sugu un biotopu apsaimniekošana ir DAP kompetence, savukārt atļauju mehānisms ļauj limitēt paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz sugām un biotopiem, kā arī regulēt dažādu veidu antropogēno slodzi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

DAP ir izveidota 2002. gadā, bet 2009. gadā to paplašināja, pievienojot Nacionālo parku un rezervātu administrācijas, un DAP kļuva par vadošo iestādi dabas aizsardzības jomā, kas patlaban ir atbildīga par tādām jomām kā sugu un biotopu aizsardzība, Nacionālo parku darbības nodrošināšana, dabas izglītība, vienotas dabas aizsardzības politikas īstenošana, uzraugot dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu. Pārvaldes atbildības lokā ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tajā skaitā visi Latvijas Nacionālie parki un rezervāti – Slīteres Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Gaujas Nacionālais parks un Rāznas Nacionālais parks, Grīņu dabas rezervāts, Moricsalas rezervāts, Teiču dabas rezervāts un Krustkalnu dabas rezervāts.

KONTEKSTS:

VARAM grib no malas redzēt, kādas kontroles funkcijas ir katrai no iestādēm un kādas atļaujas katra izsniedz. Savukārt līdz maija beigām abas šīs lietas varētu pārņemt vides dienests, kam būtu jāgādā arī par kontrolēm īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās. Nozares eksperti gan uzsver, ka reorganizācijas mērķi arvien ir visai neskaidri, turklāt pastāv bažas, ka aizsargājamās teritorijas kļūs mazaizsargātas, ja dabas pārvaldes inspektori tajās būs vairs tikai gidi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt