Latvija 2015. gada pirmajā pusē pusgadu būs ES prezidējošā valsts, savukārt Dānija tāda bija pirms gada. Turklāt Vammena amats Dānijā ir iezīmīgs ar to, ka identisks postenis pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām varētu parādīties arī Latvijā. Proti, tad valdībā varētu būt Latvijas Eiropas lietu ministrs – amatpersona, kas darbosies Latvijas un ES attiecību laukā, ievērojami atbrīvojot no šiem pienākumiem ārlietu ministru.
Tomēr Vammens uzsver, ka līdzekļu iztērēšanā politiķiem ir jārāda piemērs sabiedrībai. „Mēs dzīvojam ne būt ne vieglos laikos, un mums kā politiskajiem līderiem ir jārāda labs piemērs šajā ziņā,” saka Vammens.
Viņš skaidro, ka kopumā Dānijas prezidentūra izmaksāja aptuveni 130 miljonus dāņu kronu jeb 17,5 miljoni eiro (aptuveni 11,8 miljoni latu). „Mēs nolēmām, ka mūsu prezidentūrai ir jābūt ļoti efektīvai, bet mums tādēļ nav jātērē ļoti daudz naudas. Mūsu prezidentūru nodēvēja par „krāna ūdens prezidentūru”. Ūdens kvalitāte Dānijā ir ļoti laba. Tādēļ mēs nesaskatījām nekādu iemeslu pirkt dārgu minerālūdeni pudelēs, jo Dānijas ūdens kvalitāte ļauj vienkārši ieliet to no krāna un dzert. Mēs pasniedzām ļoti nelielas dāvanas delegācijām, kas pie mums viesojās. Mēs rīkojām sanāksmes vienu aiz otras, bez gariem pārtraukumiem. Mēs izmantojām sabiedrisko transportu, lai daudzus dalībniekus nogādātu uz pasākumiem. Un mums bija mazāk neformālo ministru sanāksmju, nekā citās prezidentūrās iepriekš,” Dānijas pieredzi izklāsta Vammens.
Viņš norāda, ka valstij, kurai priekšā ir prezidentūra ES, ir skaidri jāizvirza savi mērķi. „Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka katra prezidentūra izvirza ļoti skaidrus mērķus (..) Nav tik būtiski, vai tā ir maza vai liela valsts. Svarīgi ir tas, kādi jautājumi netika atrisināti iepriekšējās prezidentūras laikā un būs joprojām aktuāli valstij, kas pārņem prezidentūru. Parasti ir arī kāds konflikts vai negaidīts notikums, kas arī ietekmēs prezidentūras prioritātes,” stāsta Vammens un piebilst, ka no iepriekšējās prezidentūras pārmantotie jautājumi aizņem 80% jaunajā prezidentūrā.
Vaicāts, par to, vai Latvijai vajadzētu savu Eiropas lietu ministru, Vammens norāda, ka tā ir Latvijas iekšējā lieta, taču šādu iespēju iesaka apdomāt. „Bet Dānijas pieredze ir ļoti skaidra: prezidentūra prasa tik daudz darba, tas uzdevums ir tik milzīgs, ka ir prātīgi iecelt Eiropas lietu ministru. Būtībā ir jāatceras, ka Latvijas un jebkuras citas valsts prezidentūrai būs jāstrādā ne tikai ar 28 dalībvalstīm, bet arī ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, kas tagad spēlē lielāku lomu nekā savulaik. Tas prasa daudz laika, tas prasa daudz darba. Un ārlietu ministram vienam pašam ar to ir ļoti grūti tikt galā, jo viņš nevar atrasties vienlaicīgi vairākās vietās,” norāda Vammens.
Dānijas Eiropas lietu ministrs kā piemēru min paša darba ikdienu, kad Dānija prezidēja ES. „Tikšanās ir no rīta līdz vēlam vakaram. Ir jāceļo uz visām pārējām dalībvalstīm, lai sagatavotu un novadītu prezidentūru. Notiek tikšanās ar komisāriem… ir jāatceras arī, ka Eiropas Parlamentā ir vairāk nekā 500 deputātu. Daudzi no viņiem vada nopietnas komitejas. Būtībā šajā dienaskārtībā nav pārtraukumu. Un ir daudz jāceļo. Būtībā ir jādzīvo uz čemodāniem, un lidmašīnas sanāk redzēt biežāk nekā savu ģimeni. Un te es nemēģinu sūdzēties. Tā tas vienkārši ir. Tas ir smagi, bet arī interesanti,” atceras Vammens.
Dānija ES prezidējošā valsts bija 2012.gadā no janvāra līdz jūnijam, savukārt Latvija prezidēs 2015.gadā no janvāra līdz jūnijam. Šobrīd savu pēdējo mēnesi ES prezidējošās valsts statusā ir sākusi Īrija. Taču, jau sākot ar jūliju, stafeti pārņems Lietuva.
