Pusdiena

Pusdiena 21.07.2017

Pusdiena

Polijā pagājušonakt notikuši vērienīgi protesti pret izmaiņām tieslietu sistēmā

IZM plāno daļu pašvaldību ģimnāziju pārveidot par valsts ģimnāzijām, citas par vidusskolām

Daļu pašvaldību ģimnāziju grasās pārveidot par Valsts ģimnāzijām, bet daļu - par vidusskolām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina sakārtot skolu tipoloģiju un paredz turpmāk vairs nesaglabāt statusu „ģimnāzija” tām pašvaldību ģimnāzijām, kas nenodrošina augstu mācību kvalitāti. Labākajām pašvaldību ģimnāzijām varētu piešķirt Valsts ģimnāzijas statusu, bet pārējās pārveidot par vidusskolām.

Atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, kuros secināts, ka skolēni Latvijā uzrāda viduvējas zināšanas, salīdzinot ar citām attīstītākajām valstīm, un Latvijā ir ļoti maz izcilnieku, Izglītības ministrija sola garantēt augstāko iespējamo mācību kvalitāti katrā reģionālās attīstības centrā. Tāpēc daļu pašvaldību dibināto ģimnāziju varētu pārveidot par Valsts ģimnāzijām, bet daļu – vien par vidusskolām, tā atsakoties no pašvaldības ģimnāzijas statusa.

“Domājam, ka katrā no attīstības centriem jeb 21 vajadzētu būt Valsts ģimnāzijai, lai talantīgajiem skolēniem būtu iespēja mācīties arī mazliet tuvāk savai dzīvesvietai.

Tas skaits un aplēses mums šobrīd nav [gatavas], bet, ja mēs paskatāmies uz otru tīklu, kas ir pašvaldību ģimnāzijas, vienai daļai pašvaldību ģimnāziju ir potenciāls kļūt par Valsts ģimnāzijām tādēļ, ka viena daļa jau izpilda šos kvalitātes rādītājus, kurus, protams, mēs pārskatītu un daļā arī paaugstinātu,” skaidro IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Vairākos reģionālās attīstības centros nav Valsts ģimnāziju piedāvājuma, tostarp Kuldīgā, Limbažos un citviet. Par vidusskolām plānots pārveidot tās ģimnāzijas, kas varētu neizpildīt noteiktos kvalitātes kritērijus.

Kopumā Latvijā ir 27 Valsts ģimnāzijas un aptuveni tikpat daudz ir pašvaldību dibināto ģimnāziju. Piemēram, Tukuma Raiņa ģimnāzijā mācās nepilni 300 bērni, un vidusskolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos vidēji sasniedzis nepilnus 60%.

Skolas direktore Sigita Kūla cer izpildīt ministrijas stingrās prasības: “Kvalitāte skolēniem, vecākiem ir jāpiedāvā dažāda līmeņa, un ģimnāzijās tā kvalitāte izglītībai tomēr ir augstāka. Mēs noteikti meklētu ceļu, lai taptu par Valsts ģimnāziju, un šobrīd tas tiek risināts. Arī novada deputāti ir iesaistījušies šajā jautājumā, un noteikti mēs meklēsim risinājumus.”

Tāpat rosināts Valsts ģimnāzijās atvērt arī sākumskolas klases, kur no mazotnes strādātu ar talantīgajiem bērniem, viņus mudinot izvēlēties matemātikas un dabas zinātņu priekšmetu programmu.

Tukumā šādu ieceri atbalstot, ģimnāziju varētu apvienot ar blakus esošo pamatskolu.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā  (LIVA) gan kritizē šādu pārmaiņu ierosināšanu vasarā, kad ir atvaļinājumu laiks, un asociācija varētu lūgt ministriju pamatot šo ieceri ar kādiem aprēķiniem vai pētījumiem.

“Mani kā LIVAS pārstāvi un kā direktoru visvairāk interesētu, iespējams, kāda empīriskā informācija par to, kā ministrija līdz šādai idejai nonākusi. Es savā profesionālajā pieredzē īsti tādu vajadzību neesmu pieredzējis, ka tas būtu aktuāli Valsts ģimnāzijām - sākumskola,” saka skolu direktoru asociācijas pārstāvis, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Plānots, ka izmaiņas neskars Rīgu, kur ir piecas Valsts ģimnāzijas, un tās ir pietiekami piepildītas, lai nevajadzētu atvērt arī sākumskolas klases.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti