Lai Latvijā izdotiem publiskiem dokumentiem citā valstī būtu tāds pats juridisks spēks, kā pie mums, ārzemēs ir nepieciešams apstiprinājums tam, ka dokumentu parakstījusī amatpersona Latvijā patiešām eksistē un tās paraksts un zīmoga nospiedums uz dokumenta ir īsts. No 1. jūlijā lielu daļu no publiskiem dokumentiem varēs apliecināt zvērināti notāri visā Latvijas teritorijā.
"Piemēram, ja Latvijā cilvēks ir ieguvis augstāko izglītību, bakalauru grādu Latvijas augstskolā, tas savu izglītības dokumentu, lai tas būtu derīgs izmantošanai, piemēram, Vācijā, aiznes pie jebkura zvērināta notāra, apliecina ar ''apostille'', un tad šis dokuments jau ir derīgs izmantošanai Vācijā," pastāstīja Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.
Lai publiskos dokumentus, piemēram, dzimšanas apliecību, diplomu, laulību apliecību atzītu par derīgu citās valstīs, tie jāapliecina ar ''apostille''. Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā izsniegtas 10 000 ''apostille''. Būtiski ir ņemt vērā, ka ''apostille'' ir derīga tikai Hāgas konvencijas dalībvalstīs.
"Lai cilvēks saņemtu dokumentu, kuru vajag legalizēt, jādodas pie jebkura Latvijas notāra, līdzi personu apliecinošs dokuments. Notārs pārbauda datu bāzē amatpersonas paraksta paraugu un salīdzina ar dokumentu, salīdzina zīmogu, un parasti vienas dienas laikā ''apostille''' ir pieejama," skaidroja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.
Notāri šo funkciju veic elektroniski. Saucas e-apostille. Tā nav papīra veidā. Ir elektroniskās ''apostille'' datubāze, kuru pēc tam jebkurā pasaules malā var nolasīt un redzēt, ka šis dokuments ir legalizēts.
Valsts nodeva par ''apostille'' pie visiem notāriem ir vienāda 25 eiro un 34 centi.
"Svarīgi ir iepriekš pārliecināties, vai šis apliecinājums nepieciešams uz paša dokumenta oriģināla vai uz tulkojuma, vai uz kopijas," piebilda Japiņa.
Latvijā izdotos publiskos dokumentus nav nepieciešams apliecināt ar ''apostille'' Igaunijā, Beļģijā, Dānijā, Īrijā, Kiprā, Itālijā un Francijā. Savukārt dokumentu apliecināšana valstīm, kas nav Hāgas konvencijas dalībvalstis, notiek tikai un vienīgi Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.