Uz citiem īpašniekiem piederošas zemes Latvijā uzceltas vairāk nekā 3600 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. Kopumā tajās ir teju 111 tūkstoši dzīvokļu, kuru iemītniekiem jāmaksā piespiedu nomas maksa zemes īpašniekiem. Nomas maksas apmērs var sasniegt pat 6% no zemes kadastrālās vērtības. Saeima jau atbalstījusi likuma grozījumus, kas nepieļaus dalīto īpašumu veidošanos nākotnē. Savukārt Tieslietu ministrijā top likuma izmaiņas, kas paredz dzīvokļu īpašniekiem tiesības atpirkt zem viņu mājokļiem esošo zemi.
”Mums ir zaļā gaisma likumprojekta virzīšanai uz Saeimu. Kā nosaka likums, mums tas ir jāizdara līdz 30. septembrim.” Tā, komentējot pirmdien valdošajā koalīcijā panākto atbalstu risinājumam, kas paredz zem daudzdzīvokļu namiem esošās zemes atpirkšanu, teica tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Viņš gan paredz, ka par dalīto īpašumu turpmāko likteni vēl gaidāmas spraigas diskusijas:
„Dalītā īpašuma jautājumam ir vajadzīgs visplašākais atbalsts, jo šeit ir ieinteresētas piecas dažādas subjektu grupas. Pirmkārt, dzīvokļu īpašnieki; otrkārt, zemes īpašnieki; treškārt, pašvaldības; ceturtkārt, komercbankas; piektkārt, valsts iestādes. Un saskaņošana te būs ļoti ilgstošs un smagnējs process.”
Lai veicinātu dzīvokļu īpašnieku ieinteresētību zemes atpirkšanā, valsts varētu finansiāli atbalstīt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar zemes atpirkšanu.
”Valsts apmaksā visus administratīvos izdevumus, kas saistīti ar zemes iemērīšanu, ar iedzīvotāju pašorganizēšanos, ar lēmumu pieņemšanu, ar cenas noteikšanu un tā tālāk, un tā tālāk. Un tiks noteikts laiks noteiktā laikā to brīvprātīgi darīt un iespēja izvēlēties – vai nu palikt piespiedu nomas attiecībās, kādas ir noteiktas pašlaik saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu, vai arī izvēlēties šo ceļu. Tātad mēs paplašinām dzīvokļu īpašnieku tiesības,” skaidro Rasnačs.
Provizoriski aprēķini liecina, ka triju gadu laikā šo administratīvo izdevumu segšanai no valsts budžeta būtu jāatvēl 7 līdz 8 miljoni eiro.
