No šodienas sākas sabiedriskā apspriešana SIA "Trest Oil Co" iecerei būvēt degvielas uzpildes staciju (DUS) Rīgā, Brīvības gatvē 462, iepriekš jau daļēji noraktās Baložu kāpas vietā, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta informācija.
Sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 18.decembrim, bet 4.decembrī plkst.18 Rīgas Centrālās bibliotēkas Juglas filiālbibliotēkas zālē notiks būvniecības ieceres prezentācija. Būvniecības ieceres projektētājs ir SIA "Ceļuprojekts".
Atzinumā par ietekmi uz vidi, ko sagatavojusi SIA "Vides konsultāciju birojs", teikts, ka DUS būvniecības rezultātā ir daļēji degradēta jeb norakta viena no Rīgā sastopamajām kāpām - Baložu kāpa - un augi, kas uz tās auguši. Agrāk izcirsti tur augošie 32 koki un krūmi, neskarot meža fonda zemi. 2005.gadā Baložu kāpā izbūvētas atbalsta sienas meža zemju teritorijā esošo kāpu un zemsedzes nostiprināšanai.
Realizējot DUS būvniecības projektu, tiks sakopta daļēji noraktā Baložu kāpa, teikts atzinumā par gaidāmo ietekmi uz vidi. Papildu kāpas norakšana nav paredzēta - plānotā DUS teritorija aizņems jau noraktās kāpas daļu, tādējādi saglabājot teritorijas reljefu, kokus un augus uz tās, kas vienlaicīgi kalpo par dabisku trokšņu un gaisa piesārņojošo vielu barjeru-slāpētāju.
Atbalsta sienu paredzēts apaudzēt ar vīteņaugiem, iekļaujot industriālo objektu dabas ainavā. DUS teritorijā ierīkos visas komunikācijas. Teritorija un tās pievedceļi būs izgaismoti diennakts tumšajā laikā. To ik dienu uzkops, lai saglabātu tīrību un kārtību.
DUS izbūves rezultātā ir daļēji norakta kāpa, kas mazinājusi vietas ainavisko vērtību, taču apbūves projekts izstrādāts tā, lai būve iekļautos ainavā un neietekmētu dabisko gruntsūdens noteci, teikts atzinumā par ietekmi uz vidi.
Jau ziņots, ka 2008.gada jūlijā Rīgas dome neatbalstīja kompānijas "Trest Oil Co" ieceri būvēt DUS Baložu kāpā Berģos. Iepriekš arī Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti neatbalstīja šo ieceri.
Jau ziņots, ka Augstākās tiesas Senāts 2007.gada sākumā atstāja spēkā spriedumu, ar kuru kompānijai "Trest Oil Co" aizliegts būvēt benzīntanku Baložu kāpā.
Tiesas lēmumā nav pateikts, ka minētajā teritorijā vispār nevar būvēt, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa.
Kā ziņots, 2006.gada 8.jūnijā Administratīvā apgabaltiesa noraidīja "Trest Oil Co" sūdzību par aizliegumu būvēt DUS. Uzņēmums spriedumu pārsūdzēja Senātā, kas kasācijas sūdzību noraidīja un atstāja spēkā apgabaltiesas spriedumu.
2005.gada 20.janvārī Administratīvā rajona tiesa atzina, ka uzņēmumam izsniegtā būvatļauja celt DUS Baložu kāpā ir spēkā. Tiesa atcēla Ekonomikas ministrijas (EM) rīkojumu atcelt būvatļauju. Lēmumu ministrija apstrīdēja apgabaltiesā, kas pieņēma pretēju lēmumu.
Pirmās instances tiesa 2005.gada janvārī arī noraidīja "Trest Oil Co" sūdzības par Rīgas domes amatpersonu lēmumiem saistībā ar jaunas būvatļaujas izsniegšanu. Lēmumu tiesa motivēja ar to, ka sākotnēji izsniegtā būvatļauja benzīntanka celtniecībai ir spēkā, tāpēc nav bijis iemesla vērtēt Rīgas domes lēmumus lietā. Par spriedumu tika iesniegta apelācijas sūdzība apgabaltiesā.
2004.gada februāra beigās Valsts būvinspekcija (VBI) anulēja "Trest Oil Co" DUS būvniecībai Baložu kāpā izdoto būvatļauju un norādīja, ka nav ievērotas vispārīgo būvnoteikumu prasības par tehniskā projekta atbilstību Rīgas pilsētas Būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam.
VBI norādīja, ka nav izstrādāts gruntsgabala un blakus zemesgabalu Brīvības gatvē sarkano līniju projekts. EM nolēma, ka VBI lēmums ir pamatots, un atstāja to spēkā. "Trest Oil Co" pārsūdzēja EM lēmumu tiesā.
Ģenerālprokuratūra pēc preses publikācijām sāka pārbaudi par nelikumīgu būvatļaujas izsniegšanu DUS būvniecībai Baložu kāpā Berģos.
Pārbaudē noskaidrots, ka Rīgas pilsētas Būvvalde, Rīgas domes Vides departaments un Valsts meža dienesta Rīgas virsmežniecība nav veikusi visas normatīvajos aktos minētās darbības, kad lemts par būvprojekta akceptu un būvniecības atļauju izsniegšanu.
Pēc Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes aprēķiniem, videi nodarīts kaitējums aptuveni 12 500 latu apjomā.
