Dalailama: Mans mērķis ir vairot vispārcilvēciskās vērtības

Atšķirībā no iepriekšējās Tibetas garīgā līdera Dalailamas vizītes Latvijā pirms 12 gadiem, šoreiz valsts augstākās amatpersonas ar Tibetas budistu augstāko līderi netiksies pat neformālā gaisotnē. Eksperti to skaidro ar arvien pieaugošo Ķīnas ekonomisko ietekmi. Bet pats Dalailama uzsver, ka viņa galvenais mērķis ir vairot vispārcilvēciskās vērtības.

Dalailamas sirsnīgie smiekli šodien pieskandināja pārpildīto preses konferenču zāli - Tibetas garīgā līdera humors un harizma pavada katru viņa uzstāšanos. Dalailama uzsvēra miera un līdzcietības vēsti, ko jau daudzus gadus nenogurdams sludina visur pasaulē.

Šoreiz Dalailama Latvijā ieradās tikai kā Tibetas budistu garīgais līderis, jo politiskā līdera posteni pirms diviem gadiem nodeva savam pēctecim. Viņš uzsvēra - savu vēsti vēlas nodot sabiedrībai, tāpēc tikšanās ar amatpersonām ir otršķirīga.

„Lai kur es viesotos, izņemot Vašingtonu un Briseli, kur man ir bijusi arī politiskā dienaskārtība, manas vizītes nekur nav politiskas. Tāpēc nav lielas starpības, vai es tiekos ar prezidentu un politiskajiem līderiem vai nē. Patiesībā, kad tiekos ar karaļiem vai valstu līderiem, vienmēr uzsveru cilvēcisko kontaktu. Reizēm cilvēki sava statusa dēļ kļūst iedomīgi, un tas man iekšēji liek smieties. Protams, ja līderi vēlas tikties ar mani kā brāli, kā līdzīgu, es priecājos. Bet ja ne, es neiebilstu. Mans galvenais mērķis ir vairot vispārcilvēciskās vērtības, un tas jādara, runājot ar sabiedrību, nevis politiķiem. Tas ir mans galvenais uzdevums,” saka Dalailama.

Kontakts ar sabiedrību ir arī Dalailamas vizītes Latvijā galvenais uzsvars. Jau pēc neilga brīža sāksies viņa lekcija par līdzcietības kultūru „Arēnā Rīga”, ko, pēc organizatoru aplēsēm, varētu apmeklēt vairāki tūkstoši cilvēku. No politiķiem gan ar Dalailamu tiksies tikai atsevišķi parlamentārieši no deputātu grupas Tibetas atbalstam.

Biedrības „Latvija Tibetai” valdes loceklis Jānis Mārtiņš Skuja apgalvo, ka pat tam esot likti dažādi šķēršļi, tāpēc tikšanās notiks ārpus Saeimas galvenā nama. „Viena lieta, ja tu pasaki, ka negribi un netiksies. Bet, ja ik uz soļa tiek likti šķēršļi un „norauti” dažādi pasākumi un nepieciešamības… Es saprotu, ka mums ir dažs labs valdības vadītājs gļēvulis vai kāda gļēva kundze, bet ja vēl speciāli ieriebj, pakalpojot Ķīnas kaprīzēm, tad mēs sen jau vairs neesam neatkarīga valsts, bet zināmā mērā Ķīnas province,” pauž Skuja.

Kopš Dalailama vairs nav Tibetas trimdas politiskais līderis, valsts amatpersonām nav arī protokolāra iemesla ar viņu tikties. Prezidenta preses dienestā norāda, ka vizītes rīkotāji šādu tikšanos nav rosinājuši, premjera birojā pagaidām šo jautājumu nekomentē. Arī Ārlietu ministrija uzsver, ka Dalailamas vizīte ir privāta iniciatīva.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds skaidro - konteksts ir ne tik daudz politisks, cik ekonomisks un pēdējo 10 gadu laikā kopš Dalailamas iepriekšējās vizītes Latvijā Ķīnas ietekme ir augusi. „Latvijai pēdējos gados izaugsme un attiecības ar īpaši svarīgiem vai potenciāli svarīgiem partneriem - un Ķīna tāda ir - ir kļuvusi par vienu no sabiedrības labklājības nodrošināšanas instrumentiem. Un tajā brīdī, kad ir jāizvēlas, vai pieturēties pie politiskās un diplomātiskās dziļas cieņas izrādīšanas, šajā gadījumā pret Dalailamu, vai riskēt ar potenciālu projektu pazaudēšanu attiecībās ar tūlīt pasaules lielāko ekonomiku Ķīnu, tad laikam izvēle gluži automātiski un dabiski krīt par labu otrai.”

Dalailamas vizīti nule kā ignorēja arī kaimiņvalsts Lietuvas augstākās amatpersonas, taču pirms diviem gadiem Igaunijā prezidents Tomass Hendriks Ilvess ar Tibetas garīgo līderi tikās neformālā gaisotnē.

Plašāk par Dalailamas vizīti un atziņām, viesojoties Latvijā, klausieties Dienas notikumu apskatā sešos vakarā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt