Tas daļēji skaidrojams ar faktu, ka bērni, kas dzima tā saucamā “trekno gadu bēbīšu buma” laikā, tagad sasnieguši skolas vecumu.
Daļa skolu par bērnu skaita pieaugumu priecājas, jo beidzot nav problēmu nokomplektēt pirmās klases. Taču vairākās mācību iestādēs vietu var pat pietrūkt. Viena no skolām, kas tāpēc palielinājusi pirmo klašu skaitu, ir Ziemeļvalstu ģimnāzija.
“Pēdējos gadus mēs varējām nokomplektēt un mums bija 4 paralēlas klases, tad šogad mums ir 150 pretendenti. Esam gatavi uzņemt 140 bērnus un domājam par piecām paralēlklasēm. Vairāk mums iespējas palielināt [vietu skaitu] nav. Mēs esam arī saņēmuši atļauju piecu klašu atvēršanai, un tas ir mūsu optimālais skaits,” stāsta Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktores vietniece Baiba Amoliņa-Treija.
Jau šobrīd pieteikti par desmit bērniem vairāk nekā skola uzņems. Taču ģimnāzija cer, ka aptuveni 10 procenti pretendentu - kā ik gadu - atteiksies paši. Tie parasti ir bērni, kurus vecāki pieteikuši vairākās skolās uzreiz, vai arī tie, kurus pēdējā brīdī tomēr nolemj laist skolā gadu vēlāk.
Lai arī pieteikšanās laiks uz pirmo klasi vēl pat nav noslēdzies, Āgenskalna sākumskolā jau pieteikušies mācīties teju trīsreiz vairāk bērnu nekā skola spējīga uzņemt. 139 no šiem bērniem tiešām dzīvo šajā mikrorajonā, kas nozīmē, ka viņiem ir tiesības mācīties šajā skolā. Taču reāli Āgenskalna sākumskola šogad pirmajās klasēs būs spējīga uzņemt vien 76 bērnus.
Tas nozīmē, ka vairāk nekā 60 apkārtnes topošo pirmklasnieku paliek aiz svītras. Prioritāte ir bērniem, kuri mikrorajonā deklarēti visagrāk. Tiem, kas šeit dzīvo kopš dzimšanas, tikpat kā nav problēmu tikt Āgenskalna sākumskolā. Taču ģimenēm, kuras šurp pārvākušās nesenāk, cerību ir maz.
“Ja tie ir 2-3 gadi, tad diemžēl.. Sistēma sakārto pēc deklarēšanās datumiem, tad šie bērni paliek aiz durvīm. Viņiem ir jāmeklē cita skola. Un tos vecākus un bērnus man ir visvairāk žēl. Ja tu redzi pa logu skolu, bet [tajā] netiec – skumīgi!” saka Āgenskalna sākumskolas direktore Ināra Kaķīte.
Pašvaldība gan neplāno paplašināt skolas, kurās visiem pirmklasniekiem vietas nepietiek.
“Jā, mēs apzināmies, ka ir Rīgā skolas, kur mikrorajona bērnu skaits ir lielāks, nekā skola reāli var uzņemt. Bet šajos gadījumos vispārējās izglītības skolu nodaļas speciālisti ir tie, kas palīdz vecākiem atrast citu skolu. Mēs piedāvājam tuvākās skolas pēc dzīvesvietas,” skaidroja Rīgas domes Izglītības departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Cik daudz bērnu skolai ļauts uzņemt, ir atkarīgs no telpu platības. Aptuveni 10 Rīgas mikrorajonos bērnu jau ilgstoši ir vairāk nekā vietas mācību iestādē. Pašvaldība par šo skolu paplašināšanu gan nedomā. Bieži blakus mikrorajonā ir skola, kas nav pilna, un mērķis esot bērnus vienmērīgi sadalīt pa esošajām telpām. Ja pašvaldības piedāvātā cita skola vecākus neapmierina, alternatīva jāmeklē pašu spēkiem. To, kurā skolā bērns uzņemts, vecāki uzzinās jūnijā, kad būs noslēgusies pieteikšanās.
