To, vai notikusi kāda tehniska kļūme vai arī kavēkļiem ir kādi nopietnāki iemesli, pašiem pensionāriem neizdevās noskaidrot.
Kādai pensionārei vienīgās cerības esot gaidīšana. Viņa blociņā rāda telefona numurus, uz kuriem zvanījusi, lai jautātu, kas noticis un kāpēc šoreiz viņai par ceturksni jeb pēdējiem trim mēnešiem nav ieskaitīta Krievijas pensija un kad to varētu gaidīt. Atbildes martā viņai tā arī neizdevās iegūt, un viņa bēdājas. „Nu, kaut kur ap ceturto datumu parasti saņēmu pensiju. Skatos, nav, domāju – vēl nedēļu pagaidīšu. Pagaidīju nedēļu. Nav. Zvanīju uz banku, bet nav,” viņa stāsta.
Un nu jau vairākus gadus pensija no Krievijas pensiju fonda parasti ieskaitīta laikā. Līdz ar rubļa kursa krišanos pēdējā saņemtā pensija manāmi sarukusi. Taču vismaz tā bija, saka sirmā kundze. „Strādāt es vairs nevaru, fiziski nevaru. Pensija man ir vienīgais ienākumu avots,” skaidro pensionāre. Viņa tagad baidās pat zāles pirkt, jo nav saprotams, kad būs pensija.
Kā uzzināja Latvijas Radio, viņa nav vienīgā, kurai kavējas Krievijas pensijas izmaksa. Tāda pat problēma ir vairākiem pensionāriem, piemēram, Daugavpilī, arī Rīgā. Arī viņi ir neziņā, kas noticis. Latvijas Radio vispirms centās to noskaidrot, zvanot kā iedzīvotājs uz Krievijas vēstniecības kontakttālruni. Vēstniecības darbinieks skaidro, ka informācijas par pensijām nav un lūdz zvanīt uz tai pakļautībā esošo Sociālā nodrošinājuma nodaļu.
Šajā nodaļā savukārt teic, ka te atbild tikai par tā dēvētajiem militārajiem pensionāriem un jāzvana uz Krievijas vēstniecības konsulāro nodaļu. Izvēloties sarunas tematu, atskan automātiskais atbildētājs. Izvēloties savienojumu ar operatoru, viņa atbildi tā arī neizdodas sagaidīt.
Latvijas Radio arī neizdevās sazvanīt Krievijas Pensiju fonda uzziņu tālruni, jo tas ilgstoši bija aizņemts.
Vēl jāteic, ka pensiju saņēmēju satraukums saistās arī ar nesenajām ziņām, ka Krievijas Valsts domē iesniegts kāds likumprojekts, kas paredz apturēt pensiju izmaksu ārvalstīs dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, kas aizvadītā gada laikā vairāk nekā 183 dienas uzturējušies ārvalstīs, vēsta LETA. Taču jāuzsver, tas ir tikai projekts, nevis likums.
Tomēr kāda aptuveni trešdaļa – ap 7000 Krievijas pensiju saņēmēju Latvijā - pensijas martā ir saņēmuši. Šiem cilvēkiem atbilstoši starpvalstu līgumam pensijas izmaksā ar Latvijas Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību.
„Visiem šiem cilvēkiem ir veikta izmaksa jau līdz 19.martam. Taču par tām personām, kuras saņem pensijas tieši no Krievijas Federācijas, mums nav nekādas informācijas,” saka aģentūras pārstāve Iveta Daine. „Viņiem vienīgā iespēja interesēties par Krievijas pensiju izmaksu ir tieši tajā iestādē, no kuras viņi saņem pensiju. Tas varētu būt Krievijas Federācijas pensiju fonds vai arī interesēties Krievijas Federācijas pārstāvošajā iestādē – Krievijas vēstniecībā vai vēstniecības konsulārajā daļā,” atzīmē Daine.
Tomēr Latvijā dzīvo vairāk nekā 20 000 pensijas vecuma Krievijas pilsoņu.
Zvanot oficiāli uz Krievijas vēstniecības konsulāro daļu, tās vadītājs Igors Korņejevs Latvijas Radio norāda, ka pensionāriem nav par ko uztraukties.
„Pēc pēdējās mūsu rīcībā esošās informācijas, kuru saņēmām no Krievijas Federācijas Pensiju fonda – šā gada 27. martā bija noformēts izmaksu saraksts attiecībā uz cilvēkiem, kas saņem pensijas ārzemēs, tātad šeit, Latvijā,” stāsta Korņejevs. „Līdz ar to, ja pieskaitīt šim termiņam 10 dienas, kas droši vien ir maksimālais nepieciešamais laiks, lai maksājumu pārskaitītu. Ja pieskaitām šim termiņam desmit dienas, kas droši vien ir maksimālais nepieciešamais laiks maksājuma pārskaitīšanai, var secināt, ka nākamnedēļ šī nauda tiks ieskaitīta pensionāru kontos,” viņš norāda.
Tāpat arī izdevās sazināties ar Krievijas Pensiju fondu, piesakoties kā no Latvijas Radio. Tur apliecināja, ka naudas pārskaitījums uz Latviju par šā gada pirmo ceturksni ir veikts. Iespējams, naudas pārskaitīšanas laikā esot bijusi aizkavēšanās. Kas tieši noticis, fondā nesaka.
Taču, ja problēmas ieilgst un Latvijā dzīvojošie Krievijas pensiju saņēmēji nokļūst krīzes situācijā, viņi pēc palīdzības var vērsties savā pašvaldībā, norāda Labklājības ministrijā.
