Daļai jauniešu nepietiek prasmju dokumentu kārtošanai

Kas ir tautība un kas ir pilsonība? Kā pareizi uzrakstīt iesniegumu? Izrādās šīs, it kā tik vienkāršās lietas, reizēm ir gluži vai „ķīniešu ābece“, ja kādā iestādē jauniešiem ar to nākas saskarties, kārtojot dokumentus. Skolā tas gan tiek mācīts, bet pedagogi vērtē - saspringtā un pārblīvētā mācību programma nereti neļauj īsti apgūt zināšanas, kas būtu nepieciešamas dažādās ikdienas dzīves situācijās. Ar šo problēmu saskārušies arī Valmieras dzimtsarakstu nodaļas darbinieki.

Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone neslēpj, ka ir gluži vai absurda situācija, ka veidlapu ailītēs par pilsonību un tautību cilvēks nezina, ko rakstīt: „Lai viņam izdotu dokumentu, vispirms pie mums ir jāraksta iesniegums, un mēs esam saskārušies ar cilvēku neziņu – ailītē par pilsonību tā arī raksta „latvietis““.

Bez iesnieguma nevar nokārtot ne laulības pieteikumu, ne paternitātes, ne miršanas dokumentus, tātad to uzrakstīt prasa daudzas situācijas, ar kurām dzīvē nākas saskarties katram. Rita Viļumsone ne bez ironijas jautā, - kāda ir situācija, dokumentus kārtojot ārzemēs, kas tur pasaka priekšā?

Dzimtsarakstu nodaļas darbinieces pārmetumus par šādas situācijas esamību adresē skolu virzienā. „Mums māca ķīmiju, fiziku, rakstām referātus, bioloģijā mācāmies latīniskos nosaukumus, bet nezinām elementāras lietas... Tas noteikti būtu skolas uzdevums audzināšanas stundās – tev ir jāzina, kas notiek, ja tev kāds nomirst, ja pēkšņu kaut kas jākārto par civilstāvokļa dokumentiem, jāzina, kur griezties. Ja cilvēkam to pasaka skolas vecumā, viņš it kā to informāciju sevī “nosēdina“ un tajā brīdī, kad vajag, nav izmisumā, bet zina, kur šos jautājumus kārtot.“

To, ka sapratne par tautību un pilsonību ir visai aptuvena, apliecina arī saruna ar vairākiem jauniešiem. Skolā gan uzsver, ka par šiem jēdzieniem – tautība un pilsonība – mācību programmās ir runa. „Skolā to māca sociālajā zinībās, 2. klasē un 6.klasē par tautību, par pilsonību māca 3. un 9.klasē, kad sociālās zinības arī beidzas. Jautājums, vai no tā laika bērni to atceras,“ Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktores vietnieks Māris Bušmanis problēmu saskata tajā, ka mācību programma ir pārāk pārblīvēta un skolēns jau mācās gluži vai automātiski. „(..) Skolēniem bieži vien ir tā, ka viņi iemācās kārtējam pārbaudes darbam, iegūst vērtējumu un sāk mācīties kaut ko citu. (..)

Valmieras dzimtsarakstu nodaļas darbinieces atzīst, ka varbūt ir vērts atjaunot kādreizējo praksi, kad vismaz vienā no audzināšanas stundām skolēni ieradās šajā nodaļā un reāli pildīja dažādu iesniegumu veidlapas, arī iepazina, kā noris laulību ceremonija. Jo tās ir zināšanas, kas būs reāli nepieciešamas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti