Viens no šādiem lauksaimniekiem ir zemnieku saimniecības „Putriņas” vadītājs Raitis. Viņš izrāda savus vasaras rapša laukus Jelgavas pusē. Mazie melnie kukaiņi - krustziežu spīduļi uz nupat miglotā lauka redzami teju katrā dzeltenajā ziedkopā, kas krietni samazinās ražu. Turklāt insekticīdu smidzināšana jau prasījusi milzu izmaksas. Tādēļ šajā saimniecībā pēc astoņu gadu darba vasaras rapsi nākamgad vairs neaudzēs.
Situāciju sarežģī arī jaunais Eiropas Savienības liegums vairākiem pesticīdiem un rapša sēklu kodināšanai, skaidro zemnieks. „Raža nebūtu nekāda. Lauks liels, smuks, milzīgs – izskatās no malas. It kā viss kārtībā – nekas traki nav cietis. Kad sākam kult, tad vienkārši nebirst,” norāda zemnieks.
Raitis turpinās audzēt tikai ziemas rapšus, jo, aizliedzot kodināt sēklas vēl pirms sēšanas, zemniekam būs jālauza galvu arī par līdz šim veiksmīgi ierobežoto kaitēkli - spradzi. Ražas samazinājumu līdz pusotrai tonnai no hektāra apstiprina arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. „Ja nāk pusotra tonna un mazāk, tad ekonomiskā atdeve ir maza. Daudzi zemnieki diez vai vasaras rapsi vairs audzēs, jo, ja nevar tikt galā ar šo kaitēkli (..) tad diemžēl šīs rapša platības Latvijā būs ļoti, ļoti mazas,” stāsta Balodis.
Jāatgādina, ka Eiropas Komisijas lēmums par atsevišķu augu aizsardzības līdzekļu aizliegumu pieņemts, lai mazinātu bišu bojāeju. Arī Latvijas Biškopības biedrība pēdējos gados bieži saņēmusi ziņas par bišu neatgriešanos stropos, jo ķīmiskās vielas bojā kukaiņu orientēšanās spējas. Zemnieks Jelgavas pusē atzina, ka nemaz nav informēts, vai tuvumā ir kāda bišu drava. Biedrības valdes loceklis Guntars Melnis stāsta, ka tieši sadarbībai starp zemniekiem un biškopjiem ir liela nozīme.
Arī Augu aizsardzības dienests saņem sūdzības no iedzīvotājiem par kultūraugu miglošanas likumu pārkāpumiem, un šosezon no 34 sūdzībām divās ierosinātas administratīvā pārkāpuma lietas. Savukārt EK lēmums par jauno liegumu spēkā stāsies no 1. decembra.
