Daļa zemnieku joprojām nevar atļauties kūtsmēslu krātuves

Šonedēļ noslēdzas 10 gadu pārejas periods Eiropas Savienības prasību izpildei par kūtsmēslu krātuvju izbūvi atbilstoši vides prasībām. Latvijā arvien ir ap 30% lopkopju, kas krātuves nav uzbūvējuši vai tikai patlaban būvē. 

Lauku atbalsta dienestā mēslu krātuvju būvēšanas atbalstam pat izdevies atrast divreiz vairāk naudas, lai pietiktu visiem lauksaimniekiem, kas pieteicās. Taču, lai arī atbalsta daļa ir 40 līdz 50 procenti, saimniecības bažījas, ka betonētās kūtsmēslu krātuves atļauties tāpat nevarēs. Savukārt Zemkopības ministrija vel rudenī turpinās sarunas ar Eiropas Komisiju par kādiem atvieglojumiem mazākajām saimniecībām, kā arī gaļas lopu audzētājiem.

Babītes puses saimniecībā ''Ozoli eko'' ar vairāk nekā 250 govīm arī līdz šim bijusi betonēta mēslu krātuve no padomju laikiem, taču tā bija novecojusi, Eiropas prasībām neatbilda un nu tiek būvēta jauna cerībā, ka izdosies iegūt atbalstu, izrādot būvlaukumu, stāsta saimniecības īpašnieks Aivars Bērtulsons.

Ja gribējām turpināt strādāt, bijām spiesti krātuvi projektēt un izbūvēt. Diemžēl prasības ir diezgan drastiskas, un kopējās izmaksas varētu būt 160 tūkstoši eiro, kas Latvijas mērogiem ir briesmīgs cipars," saka zemnieks. 

"Turklāt mēs atrodamies vides jūtīgajā zonā un mums ir papildu drošība, un esam spiesti būvēt šķidrās frakcijas uzglabāšanas tvertni, kas sadārdzina visu par 40%. Un vēl mums ir obligāta prasība visu noasfaltēt. Galu galā iznāks tā, ka tā mēslu krātuve pret mūsu veco fermu būs kā vecs zaparožecs pret mersedesu,” saka Bērtulsons.

Piena lopkopis stāsta, ka projekts un arī būvatļauja jau esot, būšot vēl jāņem kredīts bankā, lai projektu īstenotu. Pašam saimniekam šķiet, ka līdzšinējais betona laukums bijis gana drošs arī pret piesārņojuma radīšanu. Jaunā kūtsmēslu krātuve šeit varētu būt gatava ap novembri.

„Sodi pagaidām mani vismazāk baida. Vides pārvalde ir bijusi, bet, ņemot vērā, ka mēs jau esam no viņiem paņēmuši tehniskos noteikumus un viņi ir to projektu apstiprinājuši, viņiem šeit nav ko pagaidām meklēt. Šeit būs no trijām pusēm ierobežota betona tranšeja un apaļš toveris lielā diametrā. Ja krātuve rēķināta uz 2400 tonnām, tad uz 800 tonnām būs šķidrās frakcijas uzglabāšana, kurā praktiski nekas nebūs iekšā. Man nekas nebūtu pretī, taču mēs saņemam ievērojami mazākus platību maksājumus nekā Eiropa, bet prasības mums ir tikpat stingras,” atzīst saimnieks.

Bērtulsona saimniecība atrodas blakus Babītes ezeram, tādēļ atbilst īpašajām drošības prasībām. Valsts vides dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina skaidro, ka īpaši jūtīgās teritorijas ir tās, kur uzkrājas ūdens, ir plašs upju baseins, ekonomiski aktīva zona, vietas ar vairāk iedzīvotājiem vai intensīvas lauksaimniecības vietas. Tur mēslu krātuves jāveido, sākot no piecām dzīvnieku vienībām, kas ir septiņas govis, nevis no 14 kā citviet.  

„Mēslu krātuves paredzētas lielākoties liellopu mēslu kontrolētai nonākšanai augsnē un uzkrāšanai, īpaši ziemas periodā, kad mēslu izkliedēšana ir aizliegta un iestrāde augsnē ir neiespējama. Pārmērīga dzīvnieku mēslu nonākšana vidē sekmē slāpekļa līmeņa celšanos, kas izraisa augsnes slāpšanu jeb neauglību. Tāpat slāpekļa un fosfāta nonākšana pazemes gruntsūdeņos un upēs ietekmē arī dzeramā ūdens kvalitāti un arī izraisa upju eitrofikāciju jeb aizaugšanu. Attiecīgi sekmē arī zivju slāpšanu, jo samazinās skābekļa līmenis ūdenī,” skaidro Ņikitina.

Inspektori vēl šīs nedēļas garumā dosies uz plānveida pārbaudēm saimniecībās. Vides dienests atzīst, ka ar sodīšanu vēl nesteigsies. Taču, ja tiks saņemtas sūdzības, tad zemniekiem būs jānes atbildību uzreiz, tāpēc kūtsmēslu novietnes būvniecību iesaka neatlikt.

Zemnieku saeimā apstiprināja, ka daudzas saimniecības arvien vides prasībām atbilstošas mēslu krātuves nav izveidojuši, īpaši izmēros mazākās, kas pat nevēlas par to publiski runāt, lai sev nepievērstu lieku uzmanību. Kāds nelielākas 36 slaucamu govju saimniecības īpašnieks pastāstīja, ka patlaban iesniedzis mēslu krātuves projektu atbalstam un tas ir apstiprināts, taču vides inspektoru ieskatā prasībām tas neatbilstot. 

Kūtsmēslu krātuvju būvniecībai un rekonstrukcijai Lauku atbalsta dienestā maijā papildus izsludināja četrus miljonus eiro. Lauksaimnieku aktivitāte bijusi krietni lielāka, un projekti iesniegti par atbalstu 8 miljonu eiro apmērā. Atbalsta intensitāte paredzēta 40%, bet jaunajam lauksaimniekam 45% un, ja saimniecība ir īpaši jūtīgajā teritorijā vai piena lopkopībai, tie ir 50%.

Dienesta lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktors Andris Grundulis skaidro, ka „nauda tika iedalīta pilnīgi visiem, kuriem finansējums bija nepieciešams, pamatojoties uz to, ka atbrīvojās no nerealizētiem citiem projektiem līdzekļi, tad varējām iedalīt visiem atbilstošajiem projektiem kopumā šos 8 miljonus eiro”.

Droši vien lielākā daļa jau ir sākusi būvniecības darbus, bet domāju, būs pēdējās kārtās arī tādi, kas to nevarēs. Šogad pašiem zemniekiem trūkst naudas sakarā ar izsalušajiem ziemājiem, graudu cenas krīt, un tādēļ daži projektus, iespējams, nevarēs īstenot," pieļauj Grundulis.

Lauku atbalsta dienestā vēl atgādināja, ka turpmāk uz Eiropas Savienības investīcijām varēs pretendēt tikai tās saimniecības, kas kūtsmēslu krātuves būs izbūvējušas. Piemēram, ja zemnieks vēlēsies nākamgad iesniegt projektu traktora iegādei un viņam nebūs atbilstoši vides prasībām sakārtota kūtsmēslu krātuve, tad cerēt uz traktora iegādes atbalstu nevarēs.

Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimmermanis uzskata, ka ir arī vienkārši un lēti risinājumi apdraudētajām mazajām saimniecībām.

Zemkopības ministrijas lauksaimniecības departamenta pārstāve Iveta Ozoliņa norādīja, ka paralēli arvien norit sarunas ar Eiropas Komisiju par iespējām atsevišķas prasības mainīt.

„Tāpat vēl ministrijas priekšlikums ir kūtsmēslu krātuves atļaut nebūvēt gaļas lopu audzētāju saimniecībām, kurās lopi vairāk nekā septiņus mēnešus gadā uzturas ganībās uz lauka. Sarunu turpinājums plānots septembrī, kad ar Eiropas Komisiju varētu vienoties, ar kādām prasībām normatīvie akti ir papildināmi,” saka Ozoliņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti