Sadaļas Sadaļas

Daļa valsts iestāžu nesteidz atkal klātienē apkalpot klientus

Uzlabojoties Covid-19 epidemioloģiskajai situācijai, arvien vairāk valsts iestāžu sāk atkal klientus apkalpot klātienē. Tomēr daļa pakalpojumu sniedzēju vēl negaida klientus klātienē. Daži nogaida, piesardzīgi raugoties uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, bet citi uzskata, ka pakalpojumu veiksmīgi izdevies īstenot attālināti, tāpēc nesteidz cilvēkus konsultēt klātienē. Uzņēmumu reģistrs pandēmijas iespaidā jau attiecies pavisam no klātienes pakalpojumu sniegšanas.

Daļa valsts iestāžu nesteidz atkal klātienē apkalpot klientusLinda Spundiņa

Daļa valsts iestāžu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Nodarbinātības valsts aģentūra, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, sāk klientus pieņemt klātienē. Vienlaikus ir virkne iestāžu, kuru durvis joprojām ir slēgtas.

Tāpat kā Zemesgrāmatā, Valsts darba inspekcijā un citās iestādēs, arī Valsts zemes dienestā vēl nogaida, lai apkalpotu klientus klātienē. “Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, klātienes apkalpošanu atsāks pakāpeniski. Mēs plānojam uzsākt pakalpojumu pieņemšanu klātienē 19. jūlijā un primāri atvērt vaļā [filiāles] valsts nozīmes pilsētās,” pastāstīja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka.

Ja valsts nozīmes pilsētās klientu apkalpošana ritēs veiksmīgi, tad Valsts zemes dienests būs pieejams arī citās filiālēs.

Kopš 2019. gada jūnija Zemesgrāmatas ir Tiesu administrācijas pakļautībā. Līdz ar to, Zemesgrāmatas pakalpojumi tāpat kā tiesu pakalpojumi, tiek sniegti attālināti. Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Līga Ašmane skaidroja, ka tikai izņēmuma gadījumos klientus apkalpo klātienē.

Attālināto pakalpojumu sniegšana esot veiksmīga, tāpēc neplāno vasarā atgriezties klātienē.

“16. jūnijā, ja nemaldos, bija tiesas priekšsēdētāju sanāksme ar Tiesu administrāciju un Tieslietu ministriju, kurā mēs vienojāmies, ka vismaz vasarā pagaidām būt vēl piesardzīgiem un skatīties, kas notiks rudenī. Ja epidemioloģiskā situācija uzlabosies, tad droši vien atsāksim pakalpojumus sniegt klātienē,” pastāstīja Ašmane.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs norādīja, ka ministrijas pakļautībā esošās iestādes atgriežas pakāpeniski klātienes pakalpojumu sniegšanā. “Mēs uzsākam pakalpojums sniegt gan klātienē, gan turpinām arī attālināti. Bet mums pakalpojumi tika nodrošināti visu laiku, un klientiem, kuriem varbūt nebija iemaņu pakalpojumus saņemt attālināti, iepriekš piesakot pa tālruņiem, bija iespēja arī saņemt klātienes pakalpojumu,” pastāstīja Kronbergs.

Savukārt Uzņēmumu reģistram pandēmija bija kā grūdiens, lai pavisam atteiktos no klātienes pakalpojumiem.

“Protams, bija šaubas, aizverot klientu apkalpošanas zāli. Bet tas ir loģisks solis nākotnes vīzijā, ka [nenotiek] klasiska klātienes apkalpošana Uzņēmuma reģistra sniegtajiem pakalpojumiem. Pašlaik klienti joprojām var iesniegt arī papīra formas dokumentus, un daļa klientu to arī dara, sūtot pa pastu iestādei. Bet mēs jau arī redzam pēc statistikas datiem, ka lielākā daļa reģistrācijas pieteikumu ir elektroniskā formā. Vairs tikai 20% iesniedz papīra formā,” skaidroja Uzņēmumu reģistra galvenā notāre Guna Paidere.

Par to, vai citas valsts iestādes ņems piemēru no Uzņēmumu reģistra, ir grūti spriest. Bet Raivis Kronbergs no Tieslietu ministrijas uzskata, ka pandēmija būs mainījusi pakalpojumu sniegšanu pavisam noteikti. Tas nozīmē, ka nākotnē ministrijas iestādēs būs pieejami pakalpojumi elektroniski, taču pavisam no klātienes konsultācijām neplāno atteikties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt