Daļa trūcīgo neizņem ES atbalsta pārtikas pakas

Eiropas Savienības (ES) atbalsta pārtikas pakas trūcīgajiem paliek pāri, tāpēc tuvākajā laikā atbildīgā ministrija plāno lemt, ko ar tām darīt. Pirmo divu mēnešu laikā, kopš valsts atsāka dalīt pārtikas pakas trūcīgām personām, izdalīts ap 90 000 paku, un tagad šis skaits varētu būt teju divreiz lielāks.

Paku izsniedzēji gan atzīst, ka vasaras mēnešos iedzīvotāju interese kopumā bijusi mazāka un to varot skaidrot gan ar iespēju pašiem audzēt vai iegūt pārtiku mežos un mazdārziņos, gan ar tendenci, ka valstī kopumā samazinās trūcīgo personu skaits.

Kā iepriekš ziņots, šogad trūcīgajām personām paku izdales punktos piedāvā arī konsultācijas, tostarp nodarbinātības jautājumos, bet šādu iespēju izmanto vien retais.

Pārtikas pakas trūcīgajiem pēc vairāk nekā gadu ilga pārtraukuma atsāka dalīt maija sākumā. Toreiz pie paku izdales punktiem garas rindas veidojās jau no paša rīta.

Latvijas Radio uzrunātā Larisa sacīja, ka viņas ikdienā atbalsta sainis ar mannu, makaroniem, eļļu, cukuru un citiem produktiem, kas ātri nebojājas, ir ļoti nozīmīgs, jo tagad paredzēto naudu pārtikai var iztērēt citiem mērķiem. "Daudz nozīmē - par to naudiņu, kas paliek, var nopirkt bērniem vitamīnus vai zāles, vai tagad vasaras drēbītes, vai vēl kaut ko. Nu, ar šīm trijām pakām mēnesim pietiks. Kaut kas būs jāpiepērk klāt, bet pārsvarā jau visvairāk ēdas tur tās putriņas, griķi, rīsi, makaroni. It kā pietiek mēnesim," teica Larisa.

"Vispirms par dzīvokli jāsamaksā, daudz jau arī zālēm vajag, medikamentiem. Kas gan paliek pārtikai?" retoriski jautā vēl kāda sieviete, vaicāta, ko viņai nozīmē palīdzības pakas. Viņa nevēlējās atklāt savu vārdu.

Pagaidām valsts apkopojusi vien datus par maiju un jūniju, kad kopumā tika izdalītas gandrīz 90 000 pakas. 340 no gandrīz 500 pārtikas paku izdales vietām darbojas Sarkanais Krusts, kā darbinieki novērojuši – vasarā iedzīvotāji nākuši mazāk. "Jūnijā, jūlijā un augustā paku saņēmēju skaits ir samazinājies. Mēs skaidrojam to un arī vietējo pašvaldību sociālie darbinieki skaidro tās lietas ar to, ka vasarā šie cilvēki dodas dažādos peļņas virzienos, tas ir, ogu, sēņu lasīšana, kaut kādos sezonas darbos. Līdz ar to viņi vienkārši tām pakām neatnāk pakaļ. Septembris ir jau tāds pirmais mēnesis pēc vasaras, tad mēs, visticamāk, redzēsim  reālāku situāciju," norādīja Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Pārpalikušās pārtikas pakas pagaidām neplāno izsniegt maznodrošinātajiem, kas maijā mājup devās tukšām rokām. Sarkanā Krusta nodaļas Gaiziņa ielā darbiniece Gunita Ločmele stāsta, ka, lai arī pagājuši jau vairāki mēneši, joprojām pakas saņemt cerot arī maznodrošinātie. "Gadās arī, ka nāk maznodrošinātie. Viņi nāk un jautā, vai ir kaut kas izmainījies. Viņi cer, ka kaut kas arī mainīsies," stāsta Ločmele.

Labklājības ministrijā skaidro, ka no 2017.gada plānots noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kādu cilvēks var pretendēt uz bezmaksas pakām, pašlaik maznodrošinātajiem izsniegt neesot pareizi, jo maznodrošinātā ienākumu līmenis dažādās pašvaldībās atšķiras pat par 200 eiro lielu summu, bet 33 pašvaldībās cilvēki uz šādu atbalstu nevarētu pretendēt, jo tur šāds statuss vispār netiek piemērots.

Tuvākajā laikā pārpalikušās pakas varētu izsniegt ģimenēm, kas nonākušas krīzes situācijās, saka Labklājības ministrijas pārstāve Zane Kaljo.

"Tās var būt dažādas situācijas - ar nodegušām mājām vai kaut kādiem nozagtiem līdzekļiem, vai ģimenes apgādnieku nāves gadījumā, visādas tās situācijas var būt. Ļausim pašvaldībām pašām individuāli izvērtēt krīzes situācijas un tādējādi paplašināt arī šo paku saņēmēju loku," stāsta Kaljo.

Vēl ar šo gadu programma paredz, ka paku izsniedzējam ir jāpiedāvā arī bezmaksas nodarbinātības konsultācijas trūcīgajām personām, taču tās izmanto vien retais. Pirmo divu mēnešu laikā notikušas tikai 240 konsultācijas, liecina ministrijas dati. "Nevajag katru pasākumu sasaistīt ar darba tirgu," gan norāda socioloģe, darba tirgus un sociālās politikas pētniece Līga Rasnača. Viņa uzskata, ka paku dalīšana un šādas konsultācijas nevar risināt bezdarba problēmas.

"Principā tie, kas saņem pakas, jau vairs nav cilvēki, kas nupat ir atlaisti mēneša, divu laikā vai pirmo reizi ir bezdarba situācijā. Tas ir tīri psiholoģiski, ja cilvēks ilgstoši ir bez darba, viņš adaptējas šajā situācijā, šajā bezdarba situācijā," uzsver Rasnača. "Tāpat cilvēks adaptējas situācijai, ka viņš var saņemt paku. Lai sevi aizsargātu, lai savu kaut kādu cieņu saglabātu, cilvēks tam sāk pieiet tā kā profesionālis – ā, tur ir jāsaka tā, tur ir jārīkojas šitā," uzsver socioloģe.

Vēl izsniegto paku skaita samazinājumu varētu skaidrot ar to, ka kopumā kopš gada sākuma trūcīgo personu skaits Latvijā ir samazinājies. Vien pirmo sešu mēnešu laikā tas sarucis par aptuveni 10 000.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti