Tas, ka KNAB vadītāja amatam izraudzīts Jēkabs Straume no Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, atsevišķiem deputātiem nav bijis pārsteigums. Tā deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) stāsta, ka darbojoties Nacionālās drošības komisijā Straume bijis biežs viesis. “Šī ir diezgan laba izvēle. Tieši izlūkošanas darbība KNAB bija vājais punkts, jo viņu pašu atrastas lietas bijušas maz,” pauda deputāts.
Labs izlūks ir tas, par kuru neviens neko nezina – saka Saeimas deputāts Ainārs Latkovskis (“Vienotība”), piebilstot – ja šoreiz neizdotos vienoties par kandidātu, KNAB kļūs bezjēdzīgs. Straumi gan viņš nezina raksturot.
Tikmēr deputāts Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība) stāsta, ka jautājumu par iespējamo atbalstu Straumem pārrunājusi arī viņa frakcija, taču deputāti amata kandidātu nepazīstot un vēlas viņu uzklausīt. “Gribu dzirdēt viņa viedokli, arī par to, kas bija par iemeslu, kāpēc neveicas KNAB.”
Opozīcijā esošā “Saskaņa” nesteidz Straumem paust atbalstu, uzsverot, ka viņš izvirzīts tikai tāpēc, lai pretendentu konkurss noslēgtos ar rezultātu. Deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) pārliecināts, ka par Straumi nobalsos parlamenta vairākums. Dienu iepriekš gan Klementjevs pauda prieku, ka KNAB priekšnieka atlases process ir noslēdzies, un piebilda, ka jebkurš cilvēks šajā amatā ir labāk nekā tukšums.
Konkursa komisijas izraudzītais kandidāts būs jāvērtē valdībai. Ja valdības lēmums būs Straumem labvēlīgs, tad par viņa apstiprināšanu KNAB priekšnieka amatā galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.
Ziņots, ka KNAB vadītāja amata konkursa komisija nolēma apstiprināšanai valdībā virzīt Jēkabu Straumi, kurš ir Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) vadošā amatpersona.
KNAB bez priekšnieka strādā kopš novembra, kad pienākumu pildīšanas termiņš beidzās Jaroslavam Streļčenokam. Pirmajā konkursā neviens kandidāts neizturēja formālos noteikumus, tādēļ Ministru kabinets piedāvāja atteikties no prasības par trīs gadu pieredzi vadošā amatā.
