"Ir pieejami ģimenes ārsta pakalpojumi neierobežotā daudzumā, ja pašas ārstniecības personas kaut kāda iemesla dēļ nesniedz pakalpojumus. Ir pieejama grūtnieču aprūpe, psihiatra apmeklējumi un konsultācijas ar speciālistiem, kas ir saistīti ar akūtu vai hronisku pacientu aprūpi, kas nav nekādā veidā atliekama un var draudēt pacientam ar nopietnām veselības pasliktināšanās sekām, stāstīja Rēvalds.
Darbojas arī daļa diagnostikas, piemēram, rentgens, ja ir ārsta nosūtījums, kas norāda, ka izmeklējums ir neatliekams. Zobārsti tikpat kā nestrādā vispār. Nenotiek arī podoloģija. "Veselības centra 4" vadītājs stāstīja, ka drīzumā Veselības ministrijā (VM) lūgs atsevišķās situācijās šo aprūpi atļaut. Tomēr lielu daļu darba medicīnas personāls dara attālināti gan videokonferenču režīmā, gan kā balss zvanu.
Veselības centru apvienības "Olvi" un Dinas medicīnas centra Daugavpilī direktore Inta Vaivode stāstīja, ka arī šajās klīnikās konsultācijas notiek telefoniski.
"Protams, tas ir ārsta lēmums, vai viņš var izlemt vai nevar izlemt uz telefonsarunu balstīt pacienta tālāko ārstēšanas plānu. Tas ir ļoti netipiski, un, protams, ir grūti strādāt. Pacientu pieprasījums ir ļoti liels, katru dienu saņemam ļoti daudz zvanu. Jo bez vīrusa epidēmijas ir ļoti daudz hronisko pacientu. Un tas, ka jāatsaka pacientiem ar hronisku slimību saasinājumiem, ir ļoti apgrūtinoši un netipiski mūsu ikdienas darbam," klāstīja Vaivode.
Izmeklējumus Daugavpils privātajās klīnikās veic tikai ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Vaivode stāstīja, ka, paplašinot pakalpojumu pieejamību, vajadzētu pagarināt pieņemšanas laikus, lai pacienti spēj samainīties un neveidojas burzma.
Savukārt Valmieras Veselības centrā sniedz palīdzību tiem, kuri telefoniskas konsultācijas laikā spēj apliecināt, ka tas tiešām ir nepieciešams.
"Bet, protams, ja pacients saka – man ir lauzta kāja vai roka, obligāti jāveic rentgens, vai pie kardiologa, jo viņš jūt, ka ir pasliktinājusies veselība, vai pie lora, tad, protams, cilvēks ir jāpieņem. Ir jāsniedz palīdzība un jālaiž mājās ārstēties vai jānogādā slimnīcā," teica Valmieras Veselības centra pārstāvis Marģers Zeitmanis.
Veselības aprūpes iestāžu pārstāvji aicina cilvēkus ļoti rūpīgi izvērtēt pakalpojuma nepieciešamību. Arī to, vai pakalpojuma atlikšanas gadījumā netiks smagi kaitēts veselībai.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos, Latvijā izsludināta ārkārtējā situāciju, kas pagarināta līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Pacientu un mediķu pasargšanai no iespējamas inficēšanās ar Covid-19, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, līdz ārkārtējās situācijas beigām daļēji ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs.
