Pašvaldības, kuras pieņēmušas lēmumus par attiecīgās vietvaras teritorijā esošo izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, vēl šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem saņems papildu dotācijas, kas izmantojamas prēmiju izmaksai pedagogiem.
Uz papildu piešķīrumiem var cerēt tās pašvaldības, kas izpildījušas vienu vai divus no noteiktajiem kritērijiem.
Skaidrojot to, kādi ir šie kritēriji, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") otrdien, 19.jūnijā, valdības sēdē norādīja: "Vai nu pašvaldība jau šobrīd izpilda Ministru kabineta noteikumos noteikto skolēnu un skolotāja skaita attiecību, vai ir veikuši [skolu] tīkla sakārtošanas pasākumus, kas devuši reālu mērķdotācijas ietaupījumu. Līdz ar to - ja arī šobrīd vēl neizpilda minētos noteikumus, tad ir spērušas noteiktu soli šajā virzienā."
Pati ideja par prēmiju piešķiršanu pedagogiem Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) šķiet laba, taču ne īsti taisnīga pret visiem skolotājiem.
"Pedagogs nevar ietekmēt ne iedzīvotāju dzīvesvietas maiņu, ne to, ka bērni, izglītojamie maina izglītības iestādes, ne demogrāfisko situāciju, ne pierobežas specifiku, ne sociālekonomisko situāciju, jo daudzas skolas pilda šādu funkciju. Tad kamdēļ ir jāprēmē tikai daļa pedagogu un daļa šādā veidā jāsoda?" vaicāja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Daži iebildumi pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto "burkānu" ir arī Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS). Tās padomnieks Māris Pūķis valdības sēdē pauda pārliecību, ka ministrijas piedāvātais modelis ir diskriminējošs attiecībā pret pirmsskolas pedagogiem un speciālajās skolās strādājošajiem. Proti, viņiem prēmijas vai naudas balvas nav paredzētas. "Katrā ziņā to būs ļoti grūti aizstāvēt Satversmes tiesā," lēsa Pūķis.
IZM lēš, ka aizpērn, pērn un šogad pieņemtie vietvaru lēmumi par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju triju gadu laikā ļauj ietaupīt vairāk nekā 4,3 miljonus eiro.
