Daļā pašvaldību uztraucas par privātskolu līdzfinansēšanas jauno kārtību, citās izmaiņas neparedz

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Daļā pašvaldību uztraucas par privātskolu jauno līdzfinansēšanas kārtību, citās gan jaunie noteikumi neko daudz nemainīs, izpētīja Latvijas Radio. Piemēram, Rīgā nāksies finansēt par sešām privātskolām vairāk nekā līdz šim. Cik Latvijas izglītības iestādēm šis lēmums nāk par labu, tas gan nav zināms.

Daļā pašvaldību uztraucas par privātskolu jauno līdzfinansēšanas kārtību; citās izmaiņas neparedz
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Jūlijā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi uzliek pašvaldībām pienākumu līdzfinansēt privātskolas ar sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Grozījumi ir saņēmuši iebildes gan no dažādām organizācijām, gan pašvaldībām, pēc kuru lūguma šie grozījumi nonākuši arī Valsts prezidenta redzeslokā.

Par šo publiski diskutē arī sabiedrībā, kur viedokļi dalās. Vieni uz likumdevēju raugās ar aizdomām par privātskolu interešu lobēšanu, taču daļa vecāku par papildu atbalstu šīm izglītības iestādēm priecājas. Jāatzīst, ka vienprātības nebija arī deputātu vidū – ar 46 deputātu atbalstu no Nacionālās apvienības, partijas "Konservatīvie", daļas "Saskaņas" un citiem opozīcijas deputātiem grozījumus pieņēma.

Tas gan notika pretēji Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmumam izmaiņas noraidīt. "Pašvaldībām no šī rodas liela problēma, jo ar likumu uzliekam pašvaldībai pienākumu veidot skolas, bieži vien līdzīgas skolas kaut kur netālu tiek izveidotas un pašvaldību skolās nepietiek izglītojamo, un tā ir spiesta finansēt neefektīvu izglītības programmu. Neredzu pamatu, kādēļ šis priekšlikums tika vispār atbalstīts no Saeimas puses," sacīja Saeimas komisijas vadītājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Izmaiņas skars 20 skolas?

Jau līdz šim pašvaldības drīkstēja palīdzēt privātskolām, bet par pienākumu finansēšana bija uzlikta vien tad, ja skola īsteno tādu vispārējās izglītības programmu, kādu nepiedāvā neviena no vietvaras dibinātajām skolām. Priekšlikuma autors Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio skaidroja, ka

šīs izmaiņas būs attiecināmas vien uz apmēram divdesmit skolām.

Kuras ir šīs skolas, to Latvijas Radio noskaidrot neizdevās. Tās nav minētas priekšlikuma anotācijā. Tās nevar nosaukt arī Izglītības un zinātnes ministrijā.

Taču skolām sabiedriskā labuma statuss jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā. Tur ar darbības veidu "izglītība" reģistrētas trīs organizācijas ar sabiedriskā labuma statusu: Draudzīgā aicinājuma fonds, Lizuma tautskola un Spīdolas ģimnāzijas izaugsmes fonds.

Taču nav zināms, cik šādas skolas ir reģistrētas sadaļā "citi darbības veidi". Arī Latvijas Pašvaldību savienībā minētajiem kritērijiem atbilstošu skolu skaitu nezina, taču organizācija iestājusies pret šiem grozījumiem. Lai noskaidrotu, kāda situācija ir vietvarās, Latvijas Radio vērsās pie konkrētām pašvaldībām.

Rīgā būs jāfinansē vēl sešas skolas

Rīgā līdz šim līdzfinansēja 40 privātās izglītības iestādes, un pēc grozījumiem jāfinansē būs vēl sešas.

"Ļoti piesardzīgi un zināmā mērā atbalstoši no citām pašvaldībām vērsāmies pret šo iniciatīvu. Mani satrauc arī veids, kā tā tika iestrādāta Izglītības likumā, pret Saeimas komisijas viedokli šajā gadījumā, neuzklausot arī pašvaldības. Ir diezgan nekorekti uzstāt, ka skolotāju algas turpmāk būs palielināmas, sakārtojot skolu tīklu, respektīvi, samazinot skolu skaitu un, no otras puses, iezīmējot privātas iniciatīvas, kuras būtu atbalstāmas obligāti.

Pat ja nolūki ir viscēlākie, ir jāsaprot, ka tā ir privāta iniciatīva, uz kuru neattiecas visi tie paši skolēnu skaita un skolotāju skaita proporcijas 

 un pārējie nosacījumi, kuri attiecas uz pašvaldības dibinātām izglītības iestādēm," skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka ("Latvijas attīstībai").

Ar konkrēto izglītības iestāžu nosaukumiem pašvaldībā nedalās, taču atklāja, ka jau skolu nosaukumos jaušamas alternatīvās izglītības metodes. Ratinīka skaidroja, ka šīs izmaiņas varētu mudināt privātskolas iegūt attiecīgo statusu, lai tiktu pie pašvaldību naudas. Vienlaikus tas radītu arvien sarežģītāku situāciju pašvaldību skolās.

Liepājā un Gulbenē būtiskas izmaiņas nenesīs

Savukārt Liepājā grozījumi lielas izmaiņas nenesīs. Tur ir sešas šādas izglītības iestādes, un tās jau šobrīd saņem vietvaras naudu.

"Tas tomēr ir atbalsts un palīdzība ģimenēm, kuras ir spiestas ņemt šo privāto pakalpojumu. Mēs būtībā ar šo likuma normu ejam demokrātisko ceļu, mēs gribētu, lai tas būtu izvēles formātā. Un pašvaldības, kuras var to atļauties, to arī atbildīgi dara. Tām, kurām šie apstākļi ir sarežģītāki, tas netiek uzlikts kategoriskā formātā, ka ir jāfinansē. Tā kā mēs labprātāk redzētu izvēles formātu," sacīja Liepājas domes Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.

Viņasprāt, sadarbība starp pašvaldību un privātskolu ir atbalstāma.

Tam piekrīt arī Gulbenes novadā, kur gan ir tikai viena šāda skola. Tā ir Gulbenes Valdorfa pamatskola, kas šobrīd nav akreditēta, bet tās izglītības programma ir licenzēta.

"Droši vien mums ir paveicies, ka mums ir tikai viena maza skoliņa, kur ir maz bērnu. Droši vien telpas jau ir ierādītas, noslēgts telpu nomas līgums. Droši vien, ja mums tā ir jāuztur, tad mums droši vien atkritīs nomas maksa, ko mēs viņiem pieprasām. Protams, kur ir iekļauts arī ūdens, kanalizācija, apkure un visi komunālie maksājumi. Tas mums atkritīs un būs uz pašvaldības budžeta," pastāstīja Gulbenes novada domes Finanšu nodaļas vadītāja Aija Kļaviņa.

Atbalsts bija pieejams jau līdz šim

Nav tā, ka privātām skolām finansiāls atbalsts nebija pieejams līdz šim. Piemēram, valsts dod naudu skolotāju algām un sociālajām iemaksām, kā arī mācību līdzekļu iegādei. Lai skolotāju atalgojums būtu lielāks, nereti tam naudu dod arī pašvaldība, kā arī reizēm līdzfinansē dalības maksu skolēnam. Taču jaunās izmaiņas attieksies tieši uz skolas uzturēšanu, kas līdz šim bija dibinātāja pienākums.

Pretēji pašvaldību viedoklim izmaiņas atbalsta izglītības ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie"). Viņa publiski pauda viedokli, ka "ir būtiski atbalstīt sabiedriskā labuma organizācijas, un tam, vai tajā īsteno no pašvaldības skolām atšķirīgu izglītības programmu, nav izšķirīgas nozīmes un tas ir tikai birokrātisks šķērslis". Ministre arī uzskata, ka "sabiedrībai privātie partneri ir nepieciešami un jālūko, vai šobrīd netiek kultivēts alkatīga un bezatbildīga privātā partnera tēls".

Tomēr ar skepsi uz šiem likuma grozījumiem skatās eksperti. Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs uzskata, ka šādas izmaiņas neveicina skolu tīkla kārtošanu.

"Man šķiet, ka tas ir pilnīgi nepareizi. Privātā skola ir bizness. Tā ir normāla uzņēmējdarbība. Kādā sakarā pašvaldībām būtu jānodarbojas ar atbalsta sniegšanu? Parasti atbalstu pašvaldības vai valsts uzņēmumi sniedz, ja ir tirgus kļūda vai kaut kas tamlīdzīgs. Bet mums tā situācija ir pilnīgi citādāka.

Skolu mums ir vairāk, nekā vajadzīgs, un lielākoties tās ir neaizpildītas," norādīja Turlajs.

Latvijas Pašvaldību savienība ar pretenziju pret grozījumiem vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita. Viņš pēc tam aicināja Ministru kabinetu "sagatavot precīzu un korektu regulējumu par pašvaldību līdzdalību privātskolu finansēšanā, nepieļaujot vietvaras naudas nelietderīgu un necaurspīdīgu izlietojumu". Pie šādu noteikumu izstrādes drīzumā strādās Izglītības un zinātnes ministrijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti