Gada nogalē pieņemtie grozījumi likumā par pašvaldībām liedz pašvaldību izdevumiem tēlot īstas avīzes, tādējādi radot konkurenci neatkarīgajiem reģionālajiem laikrakstiem. Tos nedrīkst reģistrēt kā masu informācijas līdzekļus; tie drīkst iznākt reizi mēnesī, un tajos iedzīvotāji jāinformē par domes pieņemtajiem lēmumiem un pašvaldībām deleģēto funkciju izpildi.
Neizpratnē par ierobežojumiem ir iecavnieki, kuri domes izdotās ''Iecavas Ziņas'' līdz šim varēja ne vien iegādāties preses tirdzniecības vietās, bet arī abonēt.
"Es domāju, ka tas ir tikai zaudējums, jo cilvēki vairs nevar tik spēcīgi sekot līdzi visam, kas notiek uz vietas. Nu ir jau, kas pasūta ''Bauskas Dzīvi'', bet ''Iecavas Ziņas'' ir ''Iecavas Ziņas''. Tā ir mūsu pašu mazā avīzīte," pastāstīja vietējā iedzīvotāja Velga.
''Iecavas Ziņas'', tāpat kā citu pašvaldību informatīvie biļeteni, tagad iznāk reizi mēnesī, un saņemt tos bez maksas var iestādēs un atsevišķās tirdzniecībās vietās, kā arī lasīt internetā. Kā norāda domē, citu izmaiņu nebūšot.
"Nu, tāpat mēs liksim iekšā visu to, ko esam likuši, tikai par velti. Neviens to nevar aizliegt. Vajag pareizi pasniegt mācēt," sacīja Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība).
Laikraksta ''Bauskas Dzīve'', kas vairākus gadus tiesājās ar Iecavas domi un pēc būtības uzskatāms par atslēgu panāktajiem grozījumiem likumā, galvenā redaktore Anita Rozentāle stāsta, ka izmaiņas jau esot jūtamas. Klāt nākuši ap 20 abonementu no Iecavas, kā arī pieauguši pārdošanas apjomi, tomēr informācijas pasniegšanas veids joprojām neesot atbilstošs likumā noteiktajam. Un tas attiecas ne tikai uz Iecavu.
"Pārskatīju tikko arī Vecumnieku novada izdevumu. Tas ir A3 formātā un pilnīga kopija no neatkarīgiem laikrakstiem vizuālā ziņā, un arī saturs mazliet pāriet pašvaldību funkcijām noteiktās robežas," norādīja Rozentāle.
Arī daudzu citu novadu izdevumi joprojām cenšas ne vien informēt, bet arī būt interesanti saviem iedzīvotājiem, izmantojot gan dažādus žurnālistikas paņēmienus, gan plašāku tēmu loku.
"Kurš var pārmest, kāpēc materiāls tiek veidots saturiski interesants? Līdz ar to intervijas vispār ir viena no sastāvdaļām, kas tiek iekļauta arī preses relīzē, ar ko mēs informējam plašsaziņas līdzekļus, ko viņi īstenībā izmanto savu rakstu gatavošanā. Un tā ir tikai metode," stāstīja Jelgavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gan ir noskaņojusies jaunajā pašvaldību likumā precizēt, kādam jābūt pašvaldību izdotajam biļetenam.
"Pašvaldības izdod tādus pašus laikrakstus kā līdz šim, un mūsu skatījumā likuma ierobežojums nav sasniedzis mērķi, tāpēc šobrīd sagatavojot jauno pašvaldību likumu, mēs atkal prasīsim pašvaldību likumā izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu skaidri aprakstīts, kāda satura, formas un iespiedapjoma varētu būt šis informatīvais biļetens," stāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis.
Neesot izslēgta arī diskusija par to, vai nebūtu pienācis laiks drukātos pašvaldības izdevumus aizstāt ar citiem veidiem, kā nodot iedzīvotājiem informāciju. Piemēram, klātienes vai attālinātās tikšanās. Pret to gan iebilst arī paši iedzīvotāji, kuri joprojām gribot lasīt drukātus izdevumus, it īpaši, ja tie ir saņemami bez maksas.
KONTEKSTS:
Saeima ir grozījusi divus likumus, tādējādi ierobežojot pašvaldību iespējas izvērsties mediju jomā, savus oficiālos izdevumus saukt par avīzēm un tos izmantot politiskā kapitāla kaldināšanai. Bet jau sākumā bija skaidrs, ka pēc būtības ierobežojumi ir simboliski.
