Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Diagnoze Covid-19 pirms slimnīcas»

Aizliegtais paņēmiens

25. janvāra «Aizliegtais paņēmiens»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Diagnoze Covid-19. Pirms slimnīcas»

Daļā pansionātu nav Covid-19 slimnieku dzīvībai svarīga instrumenta – oksimetra

Daļā Latvijas pansionātu nav iegādāts skābekļa līmeņa asinīs mērītājs pulsa oksimetrs, kas Covid-19 slimniekiem bieži var glābt dzīvību. Ar tā palīdzību laikus var noteikt, ka pacienta stāvoklis pasliktinās. Iemesls – vadlīnijās centriem oksimetrs nav noteikts kā obligāts.

ĪSUMĀ:

  • Covid-19 gadījumā svarīgi laikus nonākt slimnīcā.
  • Lai pamanītu slimības saasināšanos, jāmēra temperatūra, kā arī skābekļa daudzums asinīs.
  • Ģimenes ārsti brīvi izvēlas, vai pacientiem nomāt oksimetrus, kaut arī tos apmaksā.
  • Sociālo aprūpes centru vadlīnijās oksimetri nav noteikti kā obligāti, tāpēc daudzviet to nav.
  • Pašvaldību savienībā uzskata – ministrijām klibo komunikācija un izpratne par aprūpes centriem.

Vadlīnijās aicina mērīt skābekļa līmeni asinīs

Covid-19 slimnieku stāvoklis mēdz pasliktināties pēkšņi – cilvēka orgāniem sāk pietrūkt skābekļa, un iznākums var būt letāls. Īpaši izveidotajā Covid-19 mājaslapā publicētas vadlīnijas, kurās norādīts, ka vienlīdz nozīmīgi kontrolēt gan pacienta ķermeņa temperatūru, gan skābekļa daudzumu asinīs, ja slimnieks ārstējās mājās.

Eiropas Slimību kontroles un profilakses centrs pulsa oksimetrus skābekļa daudzuma noteikšanai pansionātos aicināja lietot jau pērn maijā. Centrs noteica galvenos kontroles kritērijus.

Pulsa oksimetrs ir sava veida knaģis, ko mērījuma laikā uzliek uz pirksta. Oksimetri ir iegādājami gan aptiekās, gan arī internetā. Tie nav arī pārāk dārgi.

Ģimenes ārsts Jevgēņijs Bondins oksimetru raksturo kā objektīvu mērinstrumentu. Tādējādi nav jābalstās pacienta subjektīvajās sajūtās.

Arī viens no ASV plaušu speciālistiem Tims Konolijs, kurš strādā augsti novērtētā Hjūstonas Metodistu slimnīcā, norādījis –  ne visiem Covid-19 pacientiem samazināsies skābekļa daudzums, bet vienlaikus – pacients var justies labi un nezināt, ka skābekļa līmenis ir krities, kas ir bīstami. Tādējādi slimnīcā cilvēks nonāks novēloti, kas var būt letāli.

Latvijā ir spēkā smalkas vadlīnijas, kurām jāseko. Tās parāda, kurā brīdī pacienta stāvoklis ir tik smags, ka jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD). Un tas ir, kad pacients ir vidēji smagā stāvoklī.

Attiecībā uz pansionātiem ņem vērā arī algoritmu, ka aizgūts no Lielbritānijas, ko dēvē par spēju skalu. Tajā cilvēka stāvoklis tiek saskaitīts punktos, ņemot vērā viņa vecumu un kaites. Ja punktu daudz un saslimšana novērojama vismaz kā vidēji smaga, tad var būt situācija, ka cilvēku uz slimnīcu nevedīs. NMPD vadītāja Lauma Cipule sacīja, ka nav humāni vadāt cilvēku uz slimnīcu, ja viņa prognoze ir ļoti, ļoti slikta.

Vadlīniju kvalitāte un izpilde subjektīva

"Aizliegtais paņēmiens" intervijās ar vairākiem ģimenes ārstiem secināja, ka katrs pēc saviem ieskatiem izvēlas, vai slimniekiem pasūtīt pulsa oksimetrus, kaut arī ārstiem to nomu apmaksā, lai uzraudzītu mājās esošos Covid-19 slimniekus.

Oksimetru izmantošanu parāda dati par iznomātu ierīču daudzumu. Šobrīd mājās ar Covid-19 slimo aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, savukārt no firmas "Osteomed" ģimenes ārsti ir izīrējuši tikai aptuveni 60 pulsa oksimetrus, bet no "ARS" apmēram 35.

Savukārt attiecībā uz sociālās aprūpes centriem ir spēkā vadlīnijas, kurās skābekļa līmeņa mērīšana nav noteikta kā obligāta. Tādēļ arī centros oksimetru bieži vien nemaz nav.

"Aizliegtais paņēmiens" noskaidroja, ka Latvijas pansionātos instrumenti parādās tikai šogad janvārī. Oksimetrus pansionātos iegādājas pašu iniciatīvas vadīti, smagi skartajā Engures novada pansionātā "Rauda" tie tikuši uzdāvināti. 

Valsts sociālās aprūpes centros pulsa oksimetri ir iegādāti gan pēc ministrijas ieteikuma, gan paši sapratuši, ka tas vajadzīgs. Tā raidījumam pastāstīja valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" direktore  Elvīra Kisele. Savukārt pašvaldību centros nekādas norādes par mērinstrumentu nepieciešamību nav bijušas.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte uzsvēra, ka trūkst sasaistes veselības jomai un sociālajai aprūpei ministriju līmenī. Par to būtu jādomā ministrijām, kā veiksmīgāk komunicēt.

Vienlaikus viņa atgādināja, ka daudzi centri nav medicīnas iestādes – no tiem nevar prasīt, lai paši saprot un nodrošina visu nepieciešamo savu Covid-19 slimnieku uzraudzībai.

Precīzas vadlīnijas, kā arī finansējums vajadzīgajiem palīglīdzekļiem noderētu.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.

Smagi skarti ir arī pansionāti un sociālās aprūpes centri. Pāris mēnešos ir jau vairāk nekā 4000 saslimušo - pansionātos nespēj apturēt Covid-19. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim. Spēkā ir stingri ierobežojumi līdz 25. janvārim, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt