Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Gājputni"

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Dzīve Krievijā - sankciju cilpā"

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Gājputni"

Daļa latviešu ziemu pārlaiž siltajās zemēs. Kā viņiem tas izdodas?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijā ir daļa iedzīvotāju, kuri ziemu izlēmuši pavadīt siltajās zemēs – kāds tur uzturas ilgāk, kāds tikai mēnesi. Daudziem no viņiem ir iespēja strādāt attālināti, kā arī ir darba devēji, kuri ļauj darbiniekiem strādāt no citas valsts. Daži uzskata, ka pārziemot ārzemēs ir lētāk, ņemot vērā gaidāmos lielos apkures rēķinus Latvijā, citi norāda – tas nav lētāk, bet ir piedzīvojums.

ĪSUMĀ:

Mārtiņš Kanāriju salās

Mārtiņš ar sievu un diviem maziem bērniem pašlaik uzturas Tenerifē. Tā kā viņam ir savs uztura trenera bizness, bet sieva nestrādā, viņš spēj strādāt attālināti no Kanāriju salām. Sākumā ģimene īrējusi īstermiņa dzīvokli, bet tagad tikusi pie sava ilgtermiņa īres īpašuma – trīsistabu dzīvokļa ar terasi, garāžu, kā arī apsildāmo baseinu – par 1300 eiro mēnesī. Vienistabas dzīvokli varot atrast arī par 500 eiro mēnesī, bet mājas maksājot no 1500 eiro mēnesī.

Mārtiņš Tenerifē ziemo jau otro gadu. Viņam tas ir izdevīgi, jo Latvijā īpašuma nav. Kāpēc Tenerife? Mārtiņš pastāstīja, ka uz to viegli nokļūt, arī vide ir salīdzinoši eiropeiska.

Tenerifē Mārtiņa ģimene nav vienīgie latvieši. Inga Bērziņa uz turieni aizbrauca šī gada februārī, un tagad viņa darbojas nekustamo īpašumu jomā un palīdz atrast citiem latviešiem dzīvesvietu. Bērziņas un viņas kolēģu pieredze liecina, ka pašlaik Tenerifē ir milzīgs pieprasījums pēc īpašumiem un daudz ir tieši pārziemotāju. Līdzīgi secinājumi ir Ingai un Sandim, kuri jau vairāk nekā desmit gadus organizē ceļojumus no Latvijas uz Tenerifi. Viņi gan pārsvarā strādā ar cilvēkiem, kuri siltajās zemēs vēlas palikt nedēļu vai divas, tomēr ir arī tādi, kuri brauc uz ilgāku laiku. To varot redzēt, ka sala ir pilna, – trūkst dzīvokļu, īres mašīnu, kā arī restorāni ir pārpildīti.

Arvīds ar ģimeni Andalūzijā, Spānijas dienvidos 

Arvīds ar ģimeni pēc diviem gadiem kovida izolācijā Latvijā izlēma doties pārziemot uz Spānijas dienvidiem – Andalūziju. Arvīds pēc profesijas ir videogrāfs – cilvēks, kas taisa dažādus video uzņēmumiem, sieva Zita savukārt strādā starptautiskā uzņēmumā. Viņi ar abiem bērniem un suni Džodžo oktobra vidū atstāja Latviju.

Arvīdam Latvijā izdevās izīrēt pašam savu dzīvokli, bet tas nesedz visas izmaksas dzīvošanai Spānijā. Vīrietis atzina, ka šādai pārziemošanai nav liela ekonomiska labuma, bet tas vairāk ir piedzīvojums. Arvīds arī norādīja, ka vispār bez apkures arī Spānijā ziemas mēnešos iztikt nevar.

Valters ar sievu Zani Taizemē

Valters savulaik beidzis Rīgas Ekonomikas augstskolu, bijis "Indexo" pensiju fonda valdes loceklis, bet pašlaik kopā ar partneriem palīdz cilvēkiem saprast, kur un kā veiksmīgāk ieguldīt naudu. Sievai Zanei internetā ir neliels peldkostīmu bizness. Vīrietis jau vairāk nekā 10 gadus bija domājis, ka varētu ziemu pavadīt siltajās zemēs, ar skaudību skatījies, kā to var darīt pazīstami programmētāji. Tagad beidzot arī pats tam bijis gatavs. Viņam Latvijā apzināti ir tikai neliels dzīvoklītis, lai varētu iekrājumus iztērēt ekstravagantiem piedzīvojumiem.

Taizemes salu Puketu pāris izvēlējies, jo tā ir salīdzinoši rietumnieciska Āzijas valsts ar ātru internetu, bet joprojām ar zemākām cenām nekā Rietumeiropā. Piemēram, lielisku mājokli varot atrast pa 400 līdz 700 eiro mēnesī. Valters jau iepriekš sācis darbu agri, tāpēc arī tagad neizjūt laika zonu atšķirību. Viņš ir apmierināts, ka var gan ienirt vietējo rajonā, gan staigāt pa lielveikalu, gan nonākt džungļos, ja tādas ir vēlmes. Dzīvošana esot lēta, visdārgākais esot aviobiļetes iegāde, lai nokļūtu Taizemē.

Aiga ik gadu ar ģimeni dodas uz Taizemi

Aiga ar vīru Aldi un diviem bērniem uz Taizemi dodas jau daudzus gadus. Viņi parasti izlido janvāra vidū un paliek tur vienu, divus mēnešus. Viss sācies ar ceļojumu uz Taizemi 2009. gadā, bet tad kaut kā aizrāvušies. Vīram pamata bizness Latvijā ir vasarā – bērnu atrakciju noma. Aiga savukārt strādā apdrošināšanas jomā. Taizemē viņa gan pastrādā, gan arī atpūšas.

Katru reizi ģimene apmetas Taizemes dienvidaustrumos esošajā Kopaņjanas salā. Izīrēt māju pērnziem maksājis 1200 eiro mēnesī. "Mēs vienmēr ņemam tādu māju, kas ir blakus tieši pludmalei. Katru rītu pamostamies, un rīts sākas ar peldi jūrā. Tad paēdam brokastis un darām savu darbu – kā mājās. Citreiz vajag kaut ko pastrādāt pie datora, ko man vajag. Un, tā teikt, ikdienā paiet ātri tas laiks," stāstīja Aiga.

Savā Latvijas mājā viņi vienkārši ierīkojuši signalizāciju un kameras, lai nebūtu problēmu. Šogad gan Taizemē varēs pavadīt tikai mēnesi, lai vecākā meita Elza, kas iet 4. klasē, pārāk daudz nekavētu skolu.

Cilvēkiem arvien vairāk strādājot attālināti, Taizeme, Vjetnama, Bali kļūst par iecienītām vietām, kur apmesties. Bali esošais Arturs pastāstīja, ka arī cenas līdz ar to pieaugušas – agrāk pārim izīrēt divu guļamistabu villu maksāja aptuveni 600 līdz 1000 eiro mēnesī, pašlaik cena ir no 2000 līdz 3000 eiro.

Cilvēki arvien vairāk strādā attālināti no ārzemēm

"Šie ir cilvēki, kuriem ir prasmes darīt darbu no jebkuras vietas.

Iespējams, viņi ir algoti darbinieki, kas strādā attālināti, vai arī viņiem ir savs uzņēmums, kas saistīts ar digitālo mārketingu, influencera darbu sociālajos tīklos, satura radīšanu digitālajā vidē, programmēšanu. Dažādu veidu kouči, kā arī palīdzot citiem biznesā vai personīgā transformācijā. No vienas puses, tie ir vidusklases cilvēki. (..) Tajā pašā laikā sociologi ir izcēluši, ka ļoti bieži tie ir arī jauni cilvēki, kurus var saukt par "Gen Z" vai mileniāļiem, kas nevar atļauties dzīvot radošajās lielajās pilsētās. Daudzi jauni cilvēki ir izvēlējušies nobāzēties lētākās lokācijās," pastāstīja antropoloģe Ēva Keskula. Viņa strādā Tallinas Universitātē un pētījusi digitālos nomadus Taizemē. Kovida laiks šai tendencei vēl devis papildu impulsu.

"Šī tendence noteikti ir pieaugusi. Ne visi šie cilvēki dodas uz saulainām vietām. Igaunijā, arī Somijā liela tendence bijusi arī iegādāties lauku māju un pārvākties tur. Būt siltā vietā vai būt laukos pieprasa labu infrastruktūru, labu internetu, un igauņu gadījumā tas tā arī ir. Es nezinu skaitļus, bet teiktu, ka biežāka tendence ir izvākšanās no pilsētām, bet ir arī cilvēki, kas pavada ziemas mēnešus citur," stāstīja pētniece. Tādu cilvēku skaits nav zināms ne Igaunijā, ne Latvijā.

"Personāla menedžeri Igaunijā sūdzas, ka ir ļoti grūti dabūt darbiniekus atpakaļ uz birojiem. Kaut kas ir radikāli mainījies tādā ziņā, ka cilvēki nejūt vajadzību būt birojā. (..) Nezinām, cik tālu tas aizies, bet es jūtu, ka kovids noteikti paātrināja noteiktus procesus vai jaunus veidus, kā strādāt, kas tehnoloģiju un infrastruktūras dēļ,  kas mums ir, tāpat būtu notikuši agrāk vai vēlāk," norādīja antropoloģe.
 
Bet kā uz šādām darbinieku vēlmēm reaģēt darba devējiem? Arī Keskula pati sarunājusi, ka ziemas mēnešos dodas uz siltajām zemēm un strādā attālināti.

"Protams, uzņēmuma gludai funkcionēšanai viss ir jāpārdomā – cik bieži cilvēkiem vajadzētu būt birojā, ko darīt ar sensitīviem datiem, kas tiek sūtīti, kā arī citām lietām.

Bet fakts ir, ka mums nevajadzētu darbu padarīt par svēto grālu, ap kuru tiek centrēta visa cilvēka dzīve.

Mums vienmēr vajadzētu jautāt, kā varam darīt mazāk, bet efektīvāk. Ja būšana jaukākā klimatā, un es personīgi domāju, ka Igaunijā un Latvijā nevienam nevajadzētu atrasties janvāri, februārī un martā, ja tas ir iespējams... Ja tas mūs padara laimīgākus kā cilvēkus, tai būtu jābūt dzīves esencei, nevis tikai ražot lielāku peļņu uzņēmumam. Šīm lietām ideāli vajadzētu iet roku rokā un būt balansā," sprieda Keskula.

"Tet" atsaucas darbinieku vēlmei strādāt no citas valsts

Personālatlases uzņēmumā "CV Online" pastāstīja, ka atālinātā darba iespējas paliek aizvien populārākas. "Tas ir ļoti būtiski, un to pieprasa ļoti daudz darba ņēmēju. Un līdz ar to arī uzņēmumi to ir sapratuši arī pēc pandēmijas. Kādam tas ir ļoti svarīgs elements, lai varētu piesaistīt jaunus talantus, lai viņus varētu noturēt. Attālinātais darbs neapšaubāmi ir uz palikšanu. Tas viss ir stāsts par un ap darbinieku labbūtību, lai darbinieks varētu sabalansēt savu privāto un darba dzīvi. Ļoti daudz darbinieku par to pārliecinājās pandēmijas laikā, ka tas strādā," norādīja "CV Online".
 
Latvijas uzņēmums "Tet" definējis skaidrus noteikumus – trīs mēnešus gadā darbinieki drīkst strādāt attālināti, atrodoties arī ārzemēs. Galvenais ir būt sasniedzamam noteiktā laikā, kā arī, lai būtu labs interneta pieslēgums.

Uzņēmumā bijusi darbinieku aptauja, kuras laikā atklājies, ka aptuveni 40% darbinieku tā vēlētos – kādu laiku strādāt ārpus valsts un attālināti. 2021. gada sākumā uzņēmums arī sācis saviem darbiniekiem piedāvāt šādu iespēju. Pirmajā gadā tas ticis izmantots 56 reizes, bet šogad jau divas reizes vairāk – šādi rīkojušies 102 darbinieki, kas ir aptuveni 6% no visiem "Tet" strādājošiem.

Populārākās valstis, ko darbinieki izmanto, ir Spānija, Itālija, Vācija, Norvēģija, Lielbritānija, Gruzija. Darbinieki strādājuši arī tādās valstīs kā  ASV, Taizeme, Singapūra un Dienvidāfrikas Republika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti