Krustpunktā

Valsts prezidents sola runāt ar poliķiem par finansējumu sabiedriskajiem medijiem

Krustpunktā

Diskusija: Ko dod alkohola reklāmas un tirdzniecības ierobežojumi

Finanšu problēmas Latvijas Radio: kādas ir iespējas rast risinājumu

Daļa koalīcijas politiķu sola atbalstīt papildu finansējumu Latvijas Radio

Apvienība "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība atbalsta papildu finansējuma piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem, tostarp krīzes situācijas risināšanai Latvijas Radio. Tam papildu finansējumu sola arī Jaunā konservatīvā partija (JKP). Tas izriet no politiķu teiktā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".

Pēdējā laikā Latvijas Radio vadība pēc medija Ziņu dienesta darbinieku izteiktās neuzticības cēlusi trauksmi par nepietiekamo finansējumu un lūgusi valdību šā gada budžetā papildus piešķirt 100 000 eiro, bet nākamā gada budžetā – nepilnu miljonu eiro darbinieku algu palielināšanai.

ĪSUMĀ:

NEPLP lūgusi papildu finansējumu nākamgad

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvis Ivars Āboliņš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica, ka NEPLP vērsusies valdībā, lūdzot nākamgad piešķirt papildu finansējumu teju miljona eiro apmērā Latvijas Radio darbinieku algu celšanai. Tāpat iesniegts līdzīgs pieprasījums, lūdzot pusmiljonu eiro Latvijas Televīzijai.

 

Vienlaikus Āboliņš atzina: ja arī līdzekļu pieprasījums Latvijas Radio tiks atbalstīts, tas nerisinās visas problēmas sabiedriskajā medijā. "Mēs ļoti labi zinām, kādā stāvoklī ir Latvijas Radio ēka un tehnoloģijas," teica NEPLP pārstāvis, norādot: ja netiks atbalstīts jaunais Sabiedrisko mediju likums ar jaunu sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, tad situācija nemainīsies vēl ilgi.

NEPLP vērsies Saeimā, aicinot jaunajā likumā noteikt, ka sabiedriskajiem medijiem tiek atvēlēta noteikta daļa finansējuma no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmētu to, ka kopējais sabiedrisko mediju budžets pieaugtu līdz apmēram 60 miljoniem eiro gadā (pašlaik aptuveni 27 miljoni eiro).

Āboliņš piebilda, ka NEPLP iepriekš gadu no gada prasījis valdībai papildu finansējumu gan algu celšanai, gan tehnoloģijām sabiedriskajos medijos. Pērn prasītais finansējums atalgojuma celšanai netika piešķirts, aizpagājušajā gadā piešķirta puse no prasītā.

Norāda uz daudzām vajadzībām iepriekš

Jautāts, kādēļ valdībā iepriekš netika atbalstīti budžeta pieprasījumi sabiedriskajiem medijiem tādā apmērā kā tika lūgts, Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka "dažādi pieprasījumi" ir apmierināti.

"Gribu teikt, ka nav tā, ka valdībai ir bezgalīga naudas lāde, kurā var pasmelties un šo naudu bezgalīgi daudz arī ieguldīt,"

teica deputāts, norādot, ka ierasti priekšlikumi par papildu līdzekļiem budžetā ir arī no citām iestādēm. Šie priekšlikumi tiek vērtēti, skatoties reālās budžeta iespējas. "Tas, ko es gribu teikt - šobrīd kā liela prioritāte koalīcijā tiek uzskatīta jaunā Sabiedrisko mediju likuma virzīšana. Pie tā darbs [Saeimas] komisijā šobrīd notiek."

Vaicāts, vai politiķu līdz šim teiktais par nepieciešamību stiprināt mediju telpu zināmā mērā ir bijis deklaratīvs. Ašeradens norādīja, ka "ir bijuši konkrēti risinājumi", tostarp sabiedriskajiem medijiem rasts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Valsts kontrole gan iepriekš pēc pārbaudes Latvijas Radio norādījusi, ka šāda prakse nav īsti pareiza. "Tā problēma, uz ko norādījusi Valsts kontrole, ir, ka sabiedrisko mediju budžeti gadu no gada tiek lāpīti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem," teica Āboliņš, atkārtoti norādot uz investīciju programmu trūkumu tehnoloģiju attīstībai sabiedriskajos medijos.

Vai būs 100 000 eiro šogad?

Jautāts par Latvijas Radio jau šogad prasītajiem papildu 100 000 eiro, kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) atzina, ka Kultūras ministrija ir tā, kas realizē mediju politiku, taču par finansējuma piešķiršanu lemj Latvijas valdība.

 

Saskaņā ar noteikto kārtību, ar attiecīgo līdzekļu pieprasījumu jāvēršas NEPLP, nevis Latvijas Radio vadībai.

 "Ja pēc [mediācijas] sarunām NEPLP pieņems lēmumu, ka šie 100 000 eiro ir nepieciešami tūlīt un ar šo lēmumu NEPLP nāks uz Kultūras ministriju, tad es ar šo lēmumu nākamajā dienā iešu uz Ministru kabinetu. Tāda ir lietu kārtība," teica ministrs.

NEPLP pārstāvis Āboliņš skaidroja, ka pirms papildu finansējuma pieprasījuma iesniegšanas ir nepieciešami detalizēti aprēķini.

Tādēļ NEPLP uzdevis Latvijas Radio valdei veikt aprēķinus, "kā šī summa varētu tikt sadalīta". Latvijas Radio valde solījusi šādus aprēķinus veikt aptuveni nedēļas laikā. Papildu līdzekļus varētu lūgt, piemēram, lai kompensētu elektrības sadārdzinājumu OIK un citu iemeslu dēļ. "Esmu pilnīgi pārliecināts, ka valdība izpratīs mūsu pozīciju un mūsu vajadzības, un šos līdzekļus atradīs," sacīja NEPLP pārstāvis.

Sola nepārprotamu atbalstu

Jautāta, vai JKP pārstāvji valdībā un Saeimā atbalstīs papildu līdzekļu pieprasījumus Latvijas Radio, JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica, ka JKP un Latvijas sabiedrība augsti vērtē Latvijas Radio žurnālistu darbu un tā kvalitāti.

"Zinot to bēdīgo finanšu stāvokli, mēs skaidri apzināmies un atbalstām papildu līdzekļu piešķiršanu," teica Strīķe.

Vienlaikus Strīķe norādīja uz vadības problēmām. "Uzticības nav nedz NEPLP locekļiem, nedz arī Latvijas Radio valdei. Līdz ar to rodas piesardzība, piešķirot naudas līdzekļus. Ja tu uzticies vadībai, tad zini, ka tie līdzekļi aizies pareiziem mērķiem, bet, ja tu vadībai neuzticies, tad, protams, rodas šaubas, vai netiks izšķērdēti. (..) Tad ministram ir pienākums pastiprināti kontrolēt izlietojumu, kas nav pareizi."

Apvienības "Attīstībai/Par" politiķis, vides ministrs Juris Pūce, taujāts, vai "Attīstībai/Par!" atbalstīs papildu līdzekļu piešķiršanu Latvijas Radio, norādīja, ka nepietiekamais finansējums sabiedriskajiem medijiem Latvijā ir liela problēma. Finansējuma palielināšana sabiedriskajiem medijiem ir viena no nedaudzajām "Attīstībai/Par!" prioritātēm valsts budžetā.

Saskaņā ar apvienības aplēsēm sabiedrisko mediju finansējums turpmāko trīs gadu laikā ik gadu būtu jāpalielina par aptuveni septiņiem miljoniem eiro.

"Šo prioritāti mēs arī turpmāk aizstāvēsim apspriešanā," teica Pūce, norādot, ka "Attīstībai/Par!" aicinās NEPLP un sabiedrisko mediju vadību precīzāk iezīmēt tās prioritātes, kas šobrīd ir svarīgas.

"Tā kā mūsu pozīcija ir skaidra - mēs atbalstīsim papildu finansējumu sabiedriskajiem medijiem. Mēs atbalstīsim arī to, ka tā ir viena no budžeta prioritātēm nākamā gada budžetā," solīja Pūce.

Ministrs sola jautājumu virzīt valdībā

Jautāts, vai "KPV LV" atbalstīs papildu līdzekļu piešķiršanu Latvijas Radio, šīs partijas deputāts Artuss Kaimiņš raidījumā "Krustpunktā" teica, ka viņam šajā jautājumā "ir vieglāk runāt" kā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājam.

Kaimiņš norādīja, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir zemākais finansējums Baltijas valstīs un Eiropā. Nākotnē problēmu varētu risināt ar iepriekš minētā likuma pieņemšanu. "Šis likums ir gatavs, ja vien mums apakšā ir finansējums," sacīja Kaimiņš, norādot, ka papildu finansējumu varētu rast, piemēram, sabiedriskā pasūtījuma veikšanu uzticot tikai sabiedriskajiem medijiem.

Tikmēr "Jaunās Vienotības" Saeimas deputāts Ašeradens teica, ka vispirms būtu jāizvērtē iemesli, kas izraisījuši ārkārtas situāciju Latvijas Radio. Tostarp būtu jāvērtē, kā tiek tērēti esošie budžeta līdzekļi.

"NEPLP ir jānāk ar šādu izvērtējumu, jāiet uz Kultūras ministriju un ministram kopā ar NEPLP šī pozīcija būs jāaizstāv valdībā," sacīja politiķis.

Kultūras ministrs norādīja, ka Kultūras ministrija noteikti pieprasīs papildu finansējumu sabiedriskajiem medijiem.

"Tikpat skaidri ir tas, ka politiskais spēks, kas mani izvirzīja ministra amatam, mani atbalstīs.

Taču es gribu redzēt pēc tam pārējos politiskos spēkus, kuri šobrīd šinī raidījumā apsolījās atbalstīt.

Gribēšu redzēt reālo darbību, kad mēs nonāksim pie reāliem skaitļiem," teica Nacionālās apvienības ministrs.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti