Daudzdzīvokļu namu pagalmi ir pilni dažādu apgrūtinājumu – siltumvadiem, elektrības kabeļiem un citiem, un vismaz daļa no tiem būtiski vai daži varbūt mazāk būtiski, bet ietekmē zemes īpašuma kadastrālo vērtību.
Bet, kā izrādās, ne visi šie apgrūtinājumi ir reģistrēti valsts zemes dienestā.
Ar sūdzību, ka ēkai pieguļošajā zemes gabalā, par kuru dalītā īpašuma gadījumā dzīvokļu īpašniekiem jāmaksā nomas maksa, atrodas nereģistrēti apgrūtinājumi, vairāki iedzīvotāji vērsušies pašvaldībā. “Komisijā diezgan bieži vēršas minēto māju dzīvokļu īpašnieki (..) norādot, ka īpašumā esošie apgrūtinājumi, kas ir piesaistīt dzīvojamai mājai, nav aktuāli šī brīža reālajai situācijai,” teica Rīgas Pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Normunds Beinarovičs.
Neko vairāk, kā konstatēt, ka sūdzība ir pamatota un nosūtīt zemes īpašniekam vēstuli ar aicinājumu apgrūtinājumus reģistrēt, gan pašvaldība nevar. Bez zemes īpašnieka iesnieguma apgrūtinājumu nevar reģistrēt arī Valsts zemes dienests. Tā Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta pārstāvis Jānis Skaris atzīst, ka īpašnieks aktualizē datus, kad viņam pašam tas ir izdevīgi.
Kā norāda zemes dienestā, lielākoties tas zemes īpašniekam ir izdevīgi, jo līdz ar apgrūtinājuma reģistrēšanu samazinās zemes kadastrālā vērtība un arī nekustamā īpašuma nodoklis sarūk.
Bet citādi ir pēdējā laikā daudz piesauktajās dalītā īpašuma situācijas, kad no kadastrālās vērtības atkarīga nomas maksa, ko zemes īpašniekam maksā dzīvokļu īpašnieki. "Minētā problēma var skart 2758 dzīvojamās mājas," atzīst Beinarovičs.
Tas gan ir tikai pašvaldības minējums. To, kāds īsti ir nereģistrēto apgrūtinājumu problēmas apjoms, nav pat aptuvenu datu. "Šobrīd, lai pateiktu, cik vispār nav reģistrēts... Valstij vienkopus nav tādas informācijas," saka Skaris.
Lai arī pienākums reģistrēt apgrūtinājumus ierakstīts kadastra likumā, zemes īpašniekiem, kas to nedara, sods nepienākas.
“No valsts puses administratīvu vai krimināltiesisko sankciju par to, ka jūs nereģistrējat savus privātīpašuma datus kadastrā šobrīd nav,” saka Tielietu ministrijas (TM) Nozaru politikas departamenta direktore Jekaterina Macuka. “Jo pēc būtības tas cilvēka īpašnieka pienākums rūpēties par savu īpašumu, viņam to vajag darīt. Ja mēs runājam par līgumtiesiskajām attiecībām, viens variants varētu būt, ka tie cilvēki, kam ir sasaiste ar zemes īpašnieku, ja viņš nepilda savus pienākumus, viņi arī var vērsties tiesā,” pauž Macuka.
Gan TM, gan VZD kā risinājumu min topošo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu.
Pēc likuma līdz šī gada jūlijam visiem apgrūtinājumu turētājiem, piemēram, “Latvenergo”, “Rīgas siltums” un citiem, pašiem jāiesniedz dati par visiem apgrūtinājumiem. Tomēr rezultāts vēl ir aiz kalniem.
“Tas plāns.. kādā 2020. gadā būs tāda pilnīga aina par to, kāda veida un kurā vietā ir tie apgrūtinājumi (..) Tad, kad šīs sistēma tiks uzpildīta, tad jau konkrētais īpašnieks nebūs iesaistīts šajā procesā, informāciju zemes dienestam iesniegs komunikāciju turētāji – gāzes vada turētāji, elektrības turētāji,” saka Skaris.
Šo sistēmu tad paredzēts sasaistīt ar kadastrālo vērtību aprēķināšanas sistēmu, attiecīgi, parādoties jaunam apgrūtinājumam, kadastrālā vērtība mainītos automātiski. Kā norāda dzīvojamo māju privatizācijas komisijā, reiz pašvaldībai, aktualizējot apgrūtinājumu informāciju par kādu no sev piederošajiem īpašumiem, tā kadastrālā vērtība samazinājusies pat par 20%.
