Dienas ziņas

Londonā atvērta jau otrā latviešu skoliņa

Dienas ziņas

E. Levits aicina Latgali pārorientēt skatienu Rietumu virzienā

Dr. Klauni viesojās pie bēgļiem Polijas-Ukrainas pierobežā

Dakteri klauni viesojušies pie kara bēgļiem uz Polijas–Ukrainas robežas

Četras marta pēdējās dienas seši dakteri klauni no Latvijas brīvprātīgi uz Polijas–Ukrainas robežas, lai sniegtu psihoemocionālu atbalstu Ukrainas kara bēgļiem. Tikšanās un rotaļas ar dakteriem klauniem bija ļoti nozīmīgs atspaids gan bēgļu centros nonākušajiem bērniem, gan arī pieaugušajiem. 

Jau kopš marta vidus dakteri klauni sniedz kaut nedaudz prieka Ukrainas kara bēgļu atbalsta centrā Rīgā. Lai gan ikdienā viņu darba vietas ir kāda no Latvijas slimnīcām, krīzes situācijā dakteri klauni visā pasaulē atbalstu sniedz arī bēgļiem. Tāpēc arī šoreiz kustība Latvijā spēja pārgrupēt spēkus, lai sniegtu atbalstu gan bērniem šejienes slimnīcās, gan arī dotos uz Polijas–Ukrainas robežu, atbalstīt no kara bēgošos, lai mēģinātu bērnos raisīt kaut nelielu smaidu un uz brīdi aizmirst piedzīvotās šausmas. 

Ivita Goldberga-Miljone jeb daktere Tūta sacīja: “Mēs sapratām, ka mēs varam dot vairāk un vairāk tiem, kas šobrīd ir ļoti smagā krīzes situācijā, radās ideja iet ārpus robežām.” 

Goldberga-Miljone un Aleksandrs Oborins jeb dakteris Leonardo atzina, ka viņiem pieņemt lēmumu doties uz Polijas pilsētiņu Helmu, kas atrodas 20 kilometru no Ukrainas robežas, nebija grūti. Svarīgākais esot bijis ģimenes atbalsts. Bet, ierodoties tur, kur bēgļu plūsma no Ukrainas ir vairāki tūkstoši cilvēku dienā, sākums nav bijis viegls. 

Oborins pastāstīja: “Man radās šaubas sirdī, jo viss izskatījās ļoti formāli – policija, armija, volontieri, kas braukā un vadā bēgļus šurp turp, staigā visi ar dokumentiem, visi tik ļoti iekšā procesā, ka likās, ko mēs tur kā klauni varam darīt.” 

Bet, iejūtoties klaunu tēlos, apkārtējie kļuvuši atvērtāki un ar prieku sagaidījuši dakterus klaunus. “Armijnieki sāk smaidīt, policisti smaidīt, visi atvērti ļoti, deva ceļu, bērni atnāca pie mums, vecākiem tik ļoti to vajadzēja, ļoti gandarīti bijs, un visi rādīja, ka viss ir labi, un teica paldies visās valodās,” piebilda Oborins. 

Daktere Tūta atzīmēja, ka tur ir jūtams, cik ļoti pierobežā nonākušie bēgļu bērnu ir “izslāpuši” pēc bērnības aktivitātēm. Tikpat ļoti emocionāls atbalsts nepieciešams arī robežu šķērsojošajiem pieaugušajiem.

“Tas bija tāds vilnis, kas bērnu veidolā ap tevi vijas, un savukārt otra paralēle bija pieaugušie, kuru acīs redzēju bailes, nedrošību, sāpes,” stāstīja Goldberga-Miljone. 

Abi dakteri klauni uzsvēra, ja viņus aicinātu vēlreiz doties sniegt atbalstu Ukrainas kara bēgļiem pierobežā, viņi noteikti piekristu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt