Par seno Dagdas dzirnavu darbību šodien liecina vairs tikai ēkas drupas un ūdens šalkoņa dzirnavu dīķa ūdenskritumā. Kara laikā dzirnavas uzspridzinātas, vēlāk tās skāris laika zobs un vandaļu rokas. Tagad dzirnavu sākotnējais veidols iemūžināts vēsturiskā sienas gleznā.
Tas ir pirmais šāda veida projekts Dagdas novadā. Ideja par gleznas izveidi radusies novadpētniecības biedrībai “Patria”. Pie tās vadītāja pirms trīs gadiem nonāca pērnā gadsimta trīsdesmitajos gados uzņemtā fotogrāfija – dāvinājums no muižnieku Kibortu mazdēla Rišarda Labanovska.
“Aplūkotas tās fotogrāfijas, kuras ir muzeja īpašumā. Un tika izvēlēta šī fotogrāfija, jo tā ir ļoti skaista. Un tā arī mākslinieciski ir ļoti pareizi veidota,” stāstīja Dagdas Novadpētniecības muzeja vadītājs Aivars Arnicāns.
Mākslinieks, Dagdas iedzīvotājs Jans Bartkevičs stāsta, ka pats atceras šīs dzirnavas.
“Lai arī tās bija mazliet citādā izskatā. Man pašam bija interesanti, tāpēc darbs tapa salīdzinoši raiti,” atzina mākslinieks.
Tā nedēļas laikā mazā – 8 reiz 11 centimetru izmēra - fotogrāfija pārvērsta 18 kvadrātmetrus lielā gleznā. Sienas zīmējums atrodas daudzdzīvokļu nama iekšpagalmā, iepretim baznīcai.
Mājas Asūnes ielā 2 iedzīvotāja Irma Pokaļuka atzina, ka glezna ir ļoti iespaidīga. “Zīmēt ir viens, bet veikt sagatavošanās darbus –pavisam kas cits. Šo sienu bija jāsaved tādā kārtībā, lai gleznu saglabātu vēl daudzus gadus,” viņa piebilda.
Dagda jau izsenis bijis ievērojams mākslas un kultūras centrs. Novadpētniecības entuziasti cer, ka mākslas darbs mudinās arī citus aktīvāk iesaistīties reģiona vēstures un kultūras tradīciju izpētē.
Vecdomes muižnieka Dominika Kiborta mazdēls Rišards Labanovskis savukārt norādīja, ka glezna ir kā zināms vēstures simbols, kā rosinājums arī turpmāk Dagdā dzīvot, darboties, strādāt, palikt šeit uz vietas un mīlēt savu dzimto vietu.
Šogad biedrība “Patria” svin jau savu sesto pastāvēšanas gadadienu un arī turpmāk apņēmusies celt gaismā Dagdas vēstures noslēpumus un nodot tos arī nākamajām paaudzēm.
