Pirmais raidījums, kas pētīs sabiedrības maldināšanas principus un mehānismus vēstures procesos, LTV1 ēterā būs jau svētdien, 13. oktobrī, pulksten 17.00.
Raidījumu „Melu laboratorija" veidojusi radošā komanda režisore Dace Slavinska, redaktors Harijs Beķeris, operatori Armands Rudzītis un Normunds Pavlovskis, kā arī montāžas inženieris Edmunds Rimšāns. Projekts ir tapis pusgada garumā un, kā atzīst pati režisore:
Tā strādāts vēl nav nekad! Un tāpēc ir īpašs prieks, ka ieguldītais darbs ir profesionāļu novērtēts vēl pirms došanās pie skatītājiem. Vēl vairāk - Ukrainas un Kazahstānas pārstāvji žūrijā izteica vēlmi šo darbu izmantot kā mācību materiālu savu valstu augstskolās jaunu TV nozares profesionāļu sagatavošanā".
Festivāla „Agro Svit" saknes meklējamas Latvijā, kad 90.gadu sākumā radās televīzijas un kinoraidījumu konkurss „Lauku sēta". Vēlāk tas risinājies vairākās Austrumeiropas valstīs, kļūdams par starptautisku un respektējamu televīzijas programmu festivālu, kura tematiskā ass saistīta ar lauku dzīvi. Ne velti tā nosaukums tulkojumā nozīmē „Lauku gaisma", jo festivāla pamatideja skar filozofisku un plašu tēmu – cilvēka un zemes savienību.
„Lauku tematika ir masu mediju uzmanības nelutināta joma, tāpēc festivāls „Agro Svit" ir unikāla tikšanās vieta televīzijas ļaudīm, kuri atspoguļo lauku tematiku. Šajā festivālā var gūt ne tikai neatsveramu televīzijas un kino kolēģu pieredzi, bet arī iepazīšanos ar citu valstu tautsaimniecības un reģionālās attīstības tendencēm un masu mediju iespējām tās virzīt, ietekmēt un atspoguļot," uzsver Latvijas Televīzijas režisore Dace Slavinska.
Pirmā „Melu laboratorija" meklēs atbildes uz jautājumu, kas slēpās aiz uzvarošās propagandas par tālaika Padomju Latvijas galvaspilsētas Rīgas atbrīvošanu un aplūkos citus „teatralizētus" vēstures notikumus Latvijā Otrā pasaules kara laikā. Katra vara sev pieminekļus ir cēlusi un citus gāzusi, bet godu iestudētajām uzvarām parasti izrāda tikai pats uzvarētājs, nevis šīs varas „atbrīvotā" tauta. Raidījumā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem - kā tika radīti mīti par atbrīvotājiem Otrā pasaules kara laikā un kā ar atbrīvotāju celtajiem pieminekļiem sadzīvo Latvijas iedzīvotāji šodien?
Savukārt 20. oktobrī „Melu laboratorija" pētīs padomju kolektivizācijas fenomenu – vissmagāko triecienu, ko Latvijas lauki piedzīvoja 20. gadsimtā. Tas bija smags pārbaudījums ne tikai tāpēc, ka zeme kļuva par visas tautas īpašumu – precīzāk sakot, nepiederēja nevienam, vai ka pie vainas būtu uzspiestais kolektīvais kopdarbs, kam tā arī nebija lemts vainagoties komunismā. Kolektivizācija grāva tautu arī sociāli, demogrāfiski un tikumiski.
