Ir pagājis otrais dabas skaitīšanas projekta gads, un biotopu kartēšanai atlicis vēl tikai nākamais. Šovasar apsekoti apmēram 500 tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas. Ņemot vērā, ka puse valsts teritorijas ir mežu segums, daudzi projektā veiktie novērojumi saistīti ar mežiem. Secināts, ka bioloģiski augstvērtīgu mežu ir ļoti maz. Pat dabas pētniekiem šķitis, ka to ir vairāk, saka Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece:
''Skatoties uz mežu blīvumu, liekas, ka mums vajadzētu būt visam labā kārtībā ar mežu biotopu kvalitāti. Meža dienesta dati liecina, ka mums ir vairāk nekā 50% mežu līdz 50 gadu vecumam, bet bioloģiski vērtīgie un aizsargājamie ir tieši vecie meži. Pagājušajā sezonā visvairāk atrasti veci boreāli meži - 35%, purvaini meži 24% un staignāju meži 14%.''
Dabas skaitītāju anketās šogad atzīmēti apmēram 60 tūkstoši floras atradumu. To vidū ir retās bezlapu orhidejas, kuru sēklas zemē var nogulēt, neaugot pat 37 gadus. Tāpat uzieta jauna suga - smaržīgais ansītis un atklāta jauna grīšļu suga, kā arī daudzas citas retu sugu atradnes.
''Tāpat parādās arī informācija par sugām, par kurām ir informācija vēsturiskos avotos, piemēram, pirms 80 gadiem, taču atrašanās vietas bijušas ļoti aptuvenas kartē, bet tagad izdevies precizēt.
Pēc dabas skaitīšanas pabeigšanas vēl būs ļoti plašs darba laiks botāniķiem un citiem speciālistiem, lai apkopotu un izvērtētu jaunos datus un uzliktu uz kartes populāciju stāvokli,'' klāsta Ikauniece.
Savukārt par dabas skaitīšanas otrās sezonas būtiskākajiem jautājumiem un problēmām DAP ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne stāsta:
''Nereti cilvēki informatīvajā vidē pieņēmuši nepatiesu uzskatu, ka tur, kur noritējusi dabas skaitīšana, tur mežu zemēs jau ir kādi ierobežojumi. Tā nav taisnība, ierobežojumi netiek uzlikti. Šo situāciju izmanto cilvēki, kas vēlas palielināt savu ienākumu loku un nereti biedē - īpaši meža zemju īpašniekus - ar domu iegūt viņu koksnes resursus vai kādā veidā izkrāpt īpašumu. Pozitīvs solis, lai no tā izvairītos, ir lēnām notiekošā DAP datu bāzes ''Ozols'' sajūgšana ar kadastra datiem, līdz ar to vienam īpašniekam pārdot zemi otram bez informācijas nebūs iespējams.''
Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs Juris Jātnieks norāda, ka šobrīd dabas skaitītāji iekļaujas plānotajā darba apjoma grafikā. Pēc pagājušās sezonas apsekojumiem vēstules par vērtībām īpašumos izsūtītas 5 tūkstošiem zemju saimnieku. Šīs sezonas apsekošanas rezultāti īpašniekiem vēl nav izsūtīti, bet zināms, ka pavasarī par šī gada dabas skaitīšanu informēti 50 tūkstoši zemes īpašnieku un apsekošanas darbi veikti 99 pašvaldību teritorijās. Jātnieks papildina, ka radītas arī biotopu sargāšanas vadlīnijas:
''Ir izveidotas Latvijas dabas aizsardzības simtgades grāmatas biotopu aizsardzībai, atjaunošanai un saglabāšanai. Ja jebkurš zemes īpašnieks grib izveidot un uzturēt labā stāvoklī dabisku vidi, viņš to var izdarīt pēc šīm vadlīnijām. Mums ir vajadzīga arī politiskā griba, lai mēs tiektos uz zaļāku valsti.''
Tuvāko mēnešu laikā apsekojumu rezultātus saņems arī ūdens biotopu īpašnieki, bet līdz 2021. gadam – visi īpašnieki, kuru īpašumos biotops tiks konstatēts.
