Daudzi no mums ikdienā aizrautīgi seko līdzi interneta tiešraidēm no mazo ērgļu un citu retu putnu ligzdām. Taču ir vismaz viena grupa, kurai no šīm ligzdām ir maz prieka, – konkrēto mežu un zemju īpašnieki. Retas sugas atrašanās viņu teritorijā nozīmē mikroliegumu ar aizliegumu veikt saimniecisko darbību.
"Mikroliegums ir tāpat kā jūsu dzīvoklī vannas istabā pateiktu, ka jūs drīkstat tikai ieiet, bet nedrīkstat ne ūdeni atgriezt, ne bārdu nodzīt. Tādi aprobežojumi tiek uzlikti meža īpašniekam," teica mežsaimnieks Valdis Kalns.
Mikrolieguma statusu piešķirt var salīdzinoši ātri un vienkārši. Nereti zemes īpašnieks par viņa īpašumam noteikto liegumu uzzina tikai pēc lēmuma pieņemšanas.
Taču tikt no tā vaļā ir gandrīz neiespējami. Liegums ir spēkā nenoteiktu termiņu, un saimnieciskās darbības ierobežojumi saglabājas arī tad, ja aizsargājamā suga tur vairs nemājo.
Turklāt kompensācijas par noteiktajiem ierobežojumiem ir salīdzinoši nelielas – 160 eiro par hektāru, neatkarīgi no liegumā esošās koksnes tirgus vērtības.
Piemēram, Saldus novada Zvārdes pagasta mežsaimnieks Dainis Kreicbergs šogad noteikta lieguma dēļ nedrīkst izstrādāt koksni aptuveni 40 000 eiro vērtībā, bet kompensācijā par to saņem aptuveni 500 eiro gadā.
"Ja mēs runājam tieši par privātajiem īpašniekiem, tad es gribētu, lai tādus veidojumus nedibina piespiedu kārtā. Tam būtu jābūt brīvprātības principam – lai mēs slēdzam līgumu," sacīja Kreicbergs.
Mežsaimnieku un vides aizstāvju konfliktā galvenie cietēji ir dzīvnieki un biotopi.
Baidoties no lieguma noteikšanas, īpašnieki mēģina slēpt faktu, ka viņu teritorijā atrodamas retas sugas. Vai pat vēl ļaunāk – mēģina tās paslepus aizbaidīt vai pat iznīcināt.
"Mums ir bijuši vairāki gadījumi, kad diezgan nepārprotami ligzdas ir tikušas nogāztas. Tas fons, kādā mēs strādājam, ir tāds, ka aptuveni 10% no visām neaizsargātajām mazo ērgļu ligzdām katru gadu tiek saimnieciskās darbības ietekmē atstātas. Tur ir plašs spektrs ar gadījumiem – sākot ar to, ka cērt nepareizā sezonā blakus ligzdai, un beidzot ar to, ka tiek nocirsts arī pats ligzdas koks," stāstīja LDF projektu vadītājs Jānis Ķuze.
Tādēļ LDF kopā ar mežu īpašniekiem rīkoja diskusiju, kurā meklēja iespējas sabalansēt intereses vismaz mazo ērgļu aizsardzības plāna ietvaros. Pie abām pusēm pieņemama kompromisa gan neizdevās nonākt. Starpnieka lomu nāksies uzņemties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas apņēmusies pilnveidot kompensāciju sistēmu.
