Meža un purva ugunsgrēks Ķemeru nacionālā parka teritorijā izcēlās piektdien, 27.jūlijā, netālu no tūristu iecienītās Kaņiera pilskalna takas – dega Zaļā purva mala dabas lieguma zonā, kā arī ar priežu mežu apaugusi purva malas kāpa. Dzēšanas darbi turpinājās arī sestdien. Svētdien ugunsgrēks apdzēsts un nodots DAP kontrolē.
Kopējā ugunsgrēka platība ir 9,35 hektāri, un uguns ir izplatījusies "mozaīkveidā". Apsekojumā konstatēts, ka uguns nenovēršamu postu dabai nav paspējusi nodarīt – teritorijā ir vairākas uguns neskartas meža “saliņas”.
"Lai gan mežs šobrīd ir melns un izskatās visai bēdīgi, varam būt diezgan droši, ka daba ar ugunsgrēkiem tiks galā. Noteikti jāuzsver, ka šajā gadījumā runa nav par saimniecisko mežu, bet gan aizsargājamu dabas teritoriju. Koksnes ieguve šeit nekad nav bijusi plānota, līdz ar to no ekonomiskā viedokļa par finansiāliem zaudējumiem šoreiz nav pamata runāt.
Atsevišķi mazāki koki gan ies bojā, taču vairums izdzīvos, jo lielākoties skarta tikai koka miza un tās virskārta. Bojāta arī meža zemsedze, taču paredzams, ka tā atjaunosies tuvākajos pāris gados.
Dabas eksperts vērtē, ka jaunajai situācijai pielāgosies arī citas augu un kukaiņu sugas. Paredzams, ka šeit ieviesīsies tādas degumu mīlošas sūnu sugas kā dzegužlini, un deguma apstākļus te veiksmīgi jau sākusi izmantot arī Latvijā retā, īpaši aizsargājamā deguma krāšņvabole, kuras vienīgā iespēja vairoties ir tikko degušā koksnē.
Arī ugunsgrēkā degusī purva platība nav smagi cietusi. “Atšķirībā no Valdgales ugunsgrēkā skartajām purva platībām, kur dega saimnieciskām vajadzībām pielāgots, nosusināts purvs,
Ķemeru nacionālā parka teritorijā dega dabisks purvs, līdz ar to ir cietusi tikai purva virskārta – purva vaivariņi un dzērveņu mētras. Laimīgā kārtā zemsedze bijusi gana mitra un uguns dziļumā nav paspējusi aiziet,” skaidro Lapiņš.
Šaubīgākās ugunsnelaimes skartās vietas pirmdien pēcpusdienā palīdzēja likvidēt arī spējais negaiss ar lietusgāzēm. Taču, lai pārliecinātos, ka dabas teritorijai briesmas vairs nedraud, DAP pārstāvji uguns skarto teritoriju turpinās uzraudzīt un kontrolēt arī turpmāk.
Apsekojuma laikā izdevies atrast arī vienu no potenciālajiem ugunsnelaimes iemesliem – nelegālas apmetnes vietas paliekas.
"Konstatējām, ka kāds šeit pavisam nesen nocirtis nelielu egli un no tās zariem izveidojis zaru būdu. Blakus tai atradām arī ugunskura vietu un maltītes paliekas – konservu kārbu vākus un citus atkritumus. Tiešu saistību ar šo ugunsgrēku patlaban nevaram pierādīt, taču uzsveram, ka šādas darbības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nav atļautas.
Uguni drīkst kurt tikai īpaši norādītās un apsaimniekotās vietās, bet šajā karstajā laikā atklātu uguni mežā vispār nav ieteicams izmantot,” saka Lapiņš.
Pašlaik degušajai teritorijai tuvumā esošos tūrisma objektus – Kaņiera pilskalna taku, kā arī Kaņiera niedrāja laipu un skatu torņus – atkal var droši apmeklēt. Taču jārēķinās, ka ceļa segums posmā “Antiņciems–Kaņiera pilskalna taka” ir sliktā stāvoklī – sauso laikapstākļu dēļ uz ceļa veidojas smilšu sanesumi.
