Viens no iedzīvotāju jautājumiem – kas mainīsies, izstrādājot jaunu dabas aizsardzības plānu. Pirmā sanāksme šoreiz, ievērojot piesardzību, notika tiešsaistē. Sanāksme ir sākums darbam, lai izstrādātu priekšlikumus, tāpēc atbildēt, kas tieši mainīsies, konkrēti pagaidām nevar. Plāns tiek izstrādāts Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā.
"Šobrīd dabas parkā “Adamovas ezers” ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgi izmantojamie noteikumi, un ir plānots izstrādāt individuālos noteikumus speciāli dabas parkam ''Adamovas ezers'', kur jau būs konkrēti atļautās darbības, aizliegtās darbības," saka Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas valsts vides inspektore Sintija Balode.
"Šīs problēmsituācijas šobrīd ir atkritumu izmešana gan teritorijā vispār, gan Adamovas ezera krastā – tie ir gan sadzīves atkritumi, gan bioloģiskie atkritumi, kas, esot ezera krastā, bagātina ezeru ar barības vielām, un tādējādi ezers aizaug; nepietiekami attīrītu notekūdeņu ieplūde Adamovas ezerā; zemes kategorijas lietošanas maiņa, kad nesaskaņojot tiek lauksaimniecības zemes apbūvētas, un pļavu neapsaimniekošana, kā rezultātā zūd bioloģiskā daudzveidība un izplatās invazīvās augu sugas," norāda Balode.
Dabas aizsardzības plāna izstrādes vadītājs Ilmārs Bodnieks pievērš uzmanību tam, ka ezers pēdējos piecdesmit gadus atrodas nedzidrajā fāzē, ko ietekmējušas mehāniskas darbības un ūdens līmeņa krasas svārstības.
"Ļoti labi ir vērojams, apskatot vēsturiskās kartes: redzamas dažādās ezera salas, kuras brīžiem laika gaitā ir pazudušas un brīžiem atkal ir parādījušās, kas norāda uz šīm te ezera ūdens līmeņa svārstībām dažādu cilvēku ietekmēto faktoru dēļ, tajā skaitā, protams, arī padomju laikos realizētā kolhoza saimniekošana ar vairāku fermu darbību, kas deva savu artavu ezera eitrofikācijas problēmai, protams, arī meliorācija, kas astoņdesmitajos gados bija intensīva un skāra ezera ziemeļu daļu," akcentē Bodnieks.
Dabas parka lielākā vērtība ir Adamovas ezers un vien daļa no blakus esošā Vizulīšu ezera. Jaunajā plānā tiks izvērtēta arī dabas parka teritorija un iespējamā tās paplašināšana vai arī sašaurināšana, lai neveidotos, ka parkā ir tikai daļa no ūdenstilpnes, uzsver aizsardzības plāna izstrādātājs Ilmārs Bodnieks. Viņš atzīst, ka ir jārēķinās ar izmaiņām, dzīvojot un saimniekojot dabas parka teritorijā, tomēr par to, kādas tās būs, varēs konkrētāk runāt izstrādes beigu stadijā.
"Es sliecos domāt, ka, jā, atsevišķās dabas parka daļās, īpaši lauksaimniecības zemēs, varētu būt noteikti papildu ierobežojumi, piemēram, ierobežojums nepieļaut lauksaimniecības zemju apmežošanu, tādā veidā mazinot ainavas pievilcību, to apaudzējot ar mežu, respektīvi, pazustu skati uz ezeru vai uz ezera ziemeļu krastu, tur noteikti būs kaut kādas korekcijas. Plāna uzraudzības grupa šos jautājumus diskutēs un lems," stāsta Bodnieks.
Plāna izstrādei nepieciešams aptuveni gads, tad tiks rīkota sabiedriskā apspriede, kurā ikviens varēs izteikt savas domas par gatavo plāna variantu, pirms tas tiek apstiprināts. Iesaistīties un sekot līdzi var arī izstrādes procesā, piedaloties sanāksmēs.
Jauni aizsardzības plāni tiks izstrādāti arī dabas liegumam ”Lubāna mitrājs”, “Grebļukalns” Zilupes novadā un “Dubnas paliene”, kas atrodas Vārkavas un Līvānu novadā.
