Zemkopības ministrija (ZM) līdz šim bijusi ļoti atsaucīga industriālo lauksaimnieku prasībām, bet vides aizstāvjiem ar saviem argumentiem bijis grūti rast dzirdīgas ausis Republikas laukuma augstceltnē. Taču otrdien, 9. jūnijā, "zaļajiem" atvērās kādas citas durvis – Rīgas pilī. Viņus uz sarunu par Latvijas vides ilgtspējas saglabāšanu aicināja Valsts prezidents Egils Levits.
"Mēs runājām par Latvijas zemkopības, lauksaimniecības virzību un arī dabas aizsardzību. Ir jābūt pilnīgi skaidrai politikai, skaidram mērķim, ka mēs pagrieztu šo kuģi virzienā uz zaļo lauksaimniecību. Es tā ļoti gribētu, lai mēs, Latvija, būtu priekšgalā šim jaunajām Eiropas Savienības pārmaiņām, kas saistās ar "zaļo kursu"," teica Levits.
Prezidents uzskata, ka lauksaimniecības politikai jābūt orientētai uz atbalstu mazām un vidējām saimniecībām, kā arī pesticīdu izmantošanas ierobežošanu. Tas, viņaprāt, ļautu sabalansēt zemkopju un vides aizstāvju intereses.
Vides aizstāvji pēc tikšanās pauda piesardzīgu optimismu par to, ka atradušas dzirdīgas ausis Rīgas pilī.
"Tuvākais solis, kur prezidents varētu būt atbalstošs, ir tā pati Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģija, ko EK nesen likusi galdā, bet kas jāapstiprina dažādos līmeņos, un Latvijā tai skaitā," sacīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Arī bioloģiskie lauksaimnieki cer, ka Valsts prezidents paskubinās Zemkopības ministriju ievērot Eiropas "zaļo kursu".
"Eiropas Komisijas piedāvājumā ir paredzēts samazināt pesticīdu lietojumu par 50% un bioloģiskās lauksaimniecības sertificētās platības palielināt līdz 25%. Zemkopības ministrijai jaunajā lauksaimniecības politikas dokumentā par to nekas netiek runāts, un finansējums bioloģiskajai lauksaimniecībai ir samazināts nākamajam periodam," teica Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.
Trešdien, 10. jūnijā, prezidents šos jautājumus pārrunās arī ar lauksaimnieku organizāciju "Zemnieku saeima".
KONTEKSTS:
EK topošā stratēģija "No lauka līdz galdam" paredz vairākas radikālas lauksaimniecības reformas. Plāna mērķis ir samazināt pesticīdu, mēslošanas līdzekļu un antibiotiku lietošanu dzīvniekiem un augiem, vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dzīvnieku labturību, kā arī samazinot CO2 izmešus.
Tikmēr Eiropas Savienības lauksaimnieki kritiski vērtēja stratēģiju, brīdinot, ka jaunu un radikālu saimniekošanas metožu uzspiešana novestu pie ievērojama cenu kāpuma. Tikmēr ''zaļos'' pārstāvoši bioloģiskie zemnieki pārliecināti, ka bez radikāliem risinājumiem lauksaimniecībā nevar īstenot ilgtspējīgas pārtikas politiku.
