Panorāma

Madonas novadā vilki plosa aitu ganāmpulku

Panorāma

B. Broka KNAB aizdomas noliedz

Pilnā sparā rit dabas skaitīšanas trešā sezona

Dabas aizsardzības pārvalde: Latvijā strauji mazinās saldūdeņu kvalitāte; izzūd retie ūdensaugi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas skaitīšanas ietvaros veiktā Latvijas saldūdeņu apsekošanas pirmie dati nav iepriecinoši - to kvalitāte strauji samazinās, izzūd arī retie un saudzējamie ūdensaugi un ļoti liela ietekme uz to ir cilvēku rīcībai, informēja DAP.

DAP norāda, ka vairāki simti ekspertu triju sezonu ietvaros apseko upes ar kopgarumu 40 000 kilometri un vismaz 2 000 ezerus, kuru platība pārsniedz vienu hektāru. Līdz šim apsekotās teritorijas ļauj secināt, ka šo biotopu kvalitāte izcila vai laba ir 52% ezeru un 38% upju. To būtiski ietekmē cilvēku darbības, turklāt vislielāko ietekmi atstāj augstais centralizētajai kanalizācijai nepieslēgto mājsaimniecību skaits, neattīrīti notekūdeņi, notece no lauksaimniecības zemēm. Uz negatīvo tendenci norāda arī vērtīgo un reto ūdensaugu izzušana, piemēram, Dortmaņa lobēlija izzudusi vairāk nekā 20 Latvijas ezeros.

Savukārt pirmie dati par ūdenstecēm liecina, ka puse no apsekotajiem upju posmiem iepriekšējos gadu desmitos ir pārveidotas par grāvjiem. Liels pārveidoto upju blīvums ir Zemgalē, kur ir lielāks aramzemju īpatsvars.

Upes un ezeri ir atvērtas sistēmas, to stāvoklis un piesārņojuma pakāpe ir atkarīga no zemes lietojuma veida un saimnieciskās darbības intensitātes. Turklāt visi ezeri savā attīstības sākumā ir barības vielām nabadzīgi, bet noslēgumā – aizaug un kļūst par purvu. Šis process ir neizbēgams, tomēr cilvēka darbības to var krasi paātrināt.

Latvijas ezeros sastopami pieci biotopu veidi, atšķirīga ir to jutība pret pieplūstošo piesārņojumu. Barības vielām nabadzīgie ezeri jeb oligotrofie ir ļoti jutīgi pret jebkāda veidu piesārņojumu un ietekmēm, līdz ar ne vien iepriekš minētie faktori, bet pat līdzās esoša intensīva aramzeme, ganības un mežizstrāde, mazdārziņi, sausās tualetes, komposta kaudzes ūdeņu aizsargjoslās, kā arī atpūtnieki piesārņo ūdeni.

“Ikvienam ir jāapzinās, ka esam dabas sastāvdaļa, dabas ķēdes posms, un mūsu darbības maina dabas vērtību sastopamību ap sevi, jo dabas bagātība nav bezgalīga un neizmērojama. Saldūdens biotops var vaidoties gadu desmitiem, piemēram, upes gultne ar vērtīgiem augiem, ko iemīļojušas arī vērtīgas zivis, bet cilvēka vēlme padziļināt upes gultni ar ekskavatoru to iznīcina pāris stundās. Tieši tādēļ dabas skaitīšanā arī informējam īpašniekus par dabas vērtībām viņu īpašumos, ar mērķi izglītot un mudināt saglabāt vērtības nākamajām paaudzēm,” teica dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne.

Apsekojot saldūdeņus, eksperts nosaka tā atbilstība ES nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam un tā kvalitāti. Patlaban ir pieejami pirmās sezonas saldūdeņu dati, kas ir izsūtīti to īpašniekiem. Tuvāko gadu laikā Pārvaldes sūtītu rezultātu vēstuli saņems ikviens saimnieks, kura īpašumā konstatēts Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājams biotops. Ja biotops netiks atrasts, vēstule netiks sūtīta.

Pārbaudītos datus pirmais uzzina īpašnieks, pēc tam tie pakāpeniski tiek savadīti Pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". Datu digitalizācija ļaus zemes īpašniekiem taupīt laika un finanšu resursus, kā arī atvieglos dažādu jautājumu risināšanu, atļauju saņemšanu, detālplānojumu izstrādi utt.

DAP norāda, ka Latvijas saldūdeņu “zelta fonds” ir lobēliju-ezereņu ezeri, kas ir tikai 1% no Latvijas ezeriem.

Tajos sastopamas dzidru ūdeņu indikatorsugas, piemēram Latvijā vienīgā savvaļā augošā lobēlija - Dormaņa lobēlija. Tīrākie Latvijas ezeri ir Ummis un Mazuikas ezers, kas ir arī nozīmīgas Dormaņa lobēlijas atradnes gan Latvijas, gan Baltijas mērogā.

Par Umja ezera tīrību liecina arī šovasar uzziedējušās Dormaņu lobēlijas, ko ļoti ietekmē cilvēku radītais piesārņojums un fiziska izbradāšana, cilvēkam uzturoties ezerā.

Turklāt pēdējo 100 gadu laikā ezeru aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ šis augs izzudis jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros un sastopams vairs aptuveni 25.

Mazuikas ezers Ādažu poligonā un Ummja ezers Carnikavā ir jaunākie Latvijas ezeri. Ummī neietek neviena upe vai strauts un arī nekas no tā neiztek. Ezers barojas tikai no lietus un gruntsūdeņiem, tāpēc tas ir viens no tīrākajiem ezeriem Latvijā.

Dortmaņa lobēlija aug tieši šādos ezeros, kas ir barības vielām nabadzīgi. Tiem traucē pat krastu aizaugšana ar niedrēm.

“Niedre ir tāda ekspansīva augu suga, kas veido blīvas audzes un katru gadu stublāji sakrīt, veido dūņas, visi mazie audziņi, kas aug tikai tīrās, smilšainās vietās, viņi vienkārši tiek apbērti, un dūņās viņi vienkārši beidz pastāvēt, skaidroja botāniķis, saldūdens biotopu eksperts Uvis Šuško.

Tomēr visjūtīgākie šie ezeri ir pret cilvēka darbības sekām. Neattīrīti notekūdeņi, lauksaimniecības atlikumi un neapzinīgi atpūtnieki, kas nokārtojas ezerā. Pat krēms, kas uzsmērēts uz pleciem, atpūtniekam peldoties, nonāk ezerā, bagātina ūdeni un laika gaitā izmaina ezera vidi tā, ka retie augi izmirst.

Tādēļ jau trīspadsmito gadu cilvēki tiek aicināti auga ziedēšanas laikā, no 1. jūnija līdz 15. augustam, nepeldēties, nebradāt ūdenī un neuzturēties tajā ar laivām. Pārvaldes apsekojumi liecina, ka saulainos laikapstākļos stundas laikā ezera apkaimē sastopamas pat vairāk nekā desmit atpūtnieku kompānijas.

Lai arī viņi ir informēti, ka vasaras periodā var izmantot tikai krasta zonu un sods par ūdens izmantošanu var sasniegt ievērojamas summas, tomēr tas neattur cilvēkus no ūdens izmantošanas.

“Tā ir mūsu pašu atbildība, jo nav jau tā, ka šeit tuvumā nav citu ezeru, kur peldēties, ir ļoti daudz,” norādīja  saldūdens biotopu eksperte – kontroliere Lauma Vizule-Kahovska.

Saldūdeņu un vēl piecu ES nozīmes īpaši aizsargājamu biotopu grupu apzināšana norit dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” ietvaros. Plašāka informācija par dabas skaitīšanu un īstenotajām aktivitātēm līdz 2023. gadam pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv vai www.daba.gov.lv.

Lielais dabas skaitīšanas projekts šogad norit jau trešo sezonu. Augu daudzveidība tiek noteikta arī upēs un ezeros. Seklākās upes eksperti izstaigā kājām, dziļākajās un ezeros iebrauc ar laivu.

“Viena no tām sugām, kas norāda uz ne tik labu ūdens kvalitāti, ir aglape, tas ir brīvi peldošais augs, kam patīk tādi barības vielām bagāti, piesārņoti ūdeņi, ūdens augi vispār ir labi ūdens kvalitātes indikatori, jo ir sugas, kam patīk vairāk tīri ūdeņi, bet ir sugas, kas aug barības vielām bagātākos ezeros, un šī ir viena no tām sugām, kas norāda uz to, ka ezers ir bagāts ar barības vielām,” skaidroja Vizule-Kahovska.

Dabas skaitīšanā 3 gadu laikā 250 eksperti izstaigā visu Latvijas teritoriju, kas sadalīta 495 kvadrātos. Aprēķināts, ka katrs eksperts dienā nostaigā vidēji 25 līdz 30 kilometrus. 

“Visā Latvijā būs saskaitīta daba un tad būs jāvērtē, kas kopumā cik daudz ir, jāveic izvērtējums, jāsagatavo kopskats, un tad būs lielā diskusija ar nozaru pārstāvjiem, ministrijām, par to, ko darām, tālāk, kā saimniekojam tālāk, cik gribam saglabāt, vai tas, kas tiek saglabāts šobrīd kādā līmenī, vai mēs varam saglabāt tādā pašā līmenī, kā tas ir šobrīd,” sacīja dabas skaitīšanas projekta vadītāja Irisa Mukāne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti