Krustpunktā

Krustpunktā: Sabiedrības noskaņojums kara Ukrainā laikā un pirms Saeimas vēlēšanām

Krustpunktā

Krustpunktā: Nedēļas notikumu apskats

Krustpunktā izvaicājam Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Bērziņu

CVK vadītāja satraukta par Saeimas vēlēšanu rezultātu apmelošanu

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa ir satraukta par gaidāmo Saeimas vēlēšanu rezultātu apmelošanu un dezinformāciju saistībā ar tiem.

"Krustpunktā" podkāstā:

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Krustpunktā

 

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Bērziņa norādīja, ka patlaban nav saņemti signāli par dezinformāciju par Saeimas vēlēšanu norisi vai rezultātiem, tomēr viņa pieļāva, ka, vēlēšanām tuvojoties, septembrī tas varētu notikt. 

“Mums nav valstī tāda dienesta kā baltie troļļi vai elfi, kas varētu mums nākt talkā. Šis ir tāds mūsdienu izaicinājums, jo, protams, ka visi cilvēki nezina par vēlēšanām – kā tas notiek.

To informāciju sagrozīt ir ļoti viegli sociālajos tīklos un to vidi radīt tādu, ka neuzticas vairs rezultātiem,” sacīja Bērziņa. 

Savukārt cita lieta, kas vienmēr apdraud vēlēšanu norisi, ir kiberuzbrukumi un problēmas ar informāciju tehnoloģiju (IT) risinājumiem, pauda Bērziņa. “Tas lielais uztraukums jau mums  vairākās vēlēšanās, aizvien ienākot IT lietām arī vēlēšanu jomā, – ir jāsargā tās sistēmas no šādiem uzbrukumiem. Jāteic, ka pilnīgi par 100% aizsargāt nevar,” atzina CVK vadītāja. 

Tāpēc izstrādāts arī rezerves plāns. Piemēram, 2019. gada maijā, kad Eiropas Parlamenta iepriekšējā balsošanā daļu no laika nestrādāja izmēģināšanai ieviestā iespēja caur tiešsaistes sistēmu nobalsot citā vēlēšanu iecirknī. Tādēļ nu kādu IT risinājumu problēmu gadījumā paredzētas reģistrācijas aploksnes, kurā anonīmu balsojuma zīmi ievietos konkrētai personai reģistrētā aploksnē, kas skaitīsies kā derīgais balsojums. 

Taču arī IT sarežģījumu un kiberuzbrukumu ziņā pagaidām nav “kritisku lietu” saistībā ar vēlēšanu norisi, atzīmēja Bērziņa.

KONTEKSTS:

2022. gada 1. oktobrī Latvijā notiks kārtējās – 14. Saeimas – vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēlē 100 parlamenta deputāti. Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma, savukārt kandidēt Saeimas vēlēšanās drīkst Latvijas pilsoņi, kas vēlēšanu dienā vecāki par 21 gadu.

No 13. jūlija Centrālā vēlēšanu komisija sākusi pieņemt partiju deputātu kandidātu sarakstus. Tos varēs iesniegt līdz 2. augustam. Saeimas vēlēšanās drīkst startēt tikai partijas, kuras dibinātas ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk kā 500 biedru.

Pirms četriem gadiem 13. Saeimas vēlēšanās startēja 16 saraksti. Šogad kandidātu aktivitāte varētu būt līdzīga. CVK informēja, ka interesi iesniegt sarakstus izrādījuši 18 politisko spēku pārstāvji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti