Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ārkārtas vēlēšanās varēs balsot jebkurā iecirknī

CVK rosina ļaut balsot jebkurā iecirknī Rīgas domes vēlēšanās

Gatavojoties šī gada 29. augusta Rīgas domes vēlēšanām, kas visdrīzāk notiks vīrusa Covid-19 apstākļos, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ierosina atļaut balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, paziņojumā medijiem informēja CVK.

ĪSUMĀ:

  • Rīgas domes vēlēšanas plānotas 29. augustā.
  • CVK ir sagatavojusi izmaiņas likumā, rosinot izmaiņas vēlēšanu kārtībā.
  • CVK piedāvā ļaut balsot jebkurā iecirknī – šāda kārtība jau bija EP vēlēšanās.
  • CVK rosina pagarināt iecirkņu darba laiku iepriekšējā nobalsošanā.  
  • CVK piedāvā balsošanu vēlētāja atrašanās vietā ļaut arī iepriekšējās balsošanas dienās.
  • CVK rosina: Balsošanu atrašanās vietā varēs pieteikt elektroniski vai pa pastu.
  • Pieteikt balsošanu atrašanās vietā var arī ģimenes loceklis vai uzticības persona.
  • CVK skaidro: Izmaiņas ļaus izvairīties no drūzmēšanās Covid-19 apstākļos.
  • Izmaņu ieviešanai būtu nepieciešami 30 075 eiro.
  • CVK nosūtīja savu piedāvājumu izvērtēšanai valdībai.

CVK ir sagatavojusi attiecīgus grozījumus Rīgas domes atlaišanas likumā, rosinot vairākas izmaiņas vēlēšanu kārtībā.

CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa Kristaps Feldmanis

    Komisijas priekšlikumi paredz dot vēlētājiem iespēju balsot arī citā vēlēšanu iecirknī, ne tikai tajā, kura sarakstā vēlētājs sākotnēji reģistrēts, kā arī pagarināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku iepriekšējās balsošanas dienās, mainīt kārtību, kā vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, var pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā, un paredzēt, ka balsošanu vēlētāja atrašanās vietās nepieciešamības gadījumā var organizēt arī iepriekšējās balsošanas dienās.

    Iespēja balsot jebkurā iecirknī paredzētu - ja vēlētājs nav reģistrēts attiecīgā iecirkņa vēlētāju sarakstā, vēlēšanu iecirkņa komisija veic vēlētāju sarakstā iekļauto ziņu elektronisku apmaiņu ar vēlēšanu iecirkni, kura sarakstā vēlētājs ir reģistrēts. Saņemot atbildi, ka vēlētājs nav nobalsojis, vēlētājs tiek iekļauts izvēlētā iecirkņa sarakstā un var balsot. 

    Tā kā risinājums ir pārbaudīts Eiropas Parlamenta vēlēšanās, to varētu izmantot gan iepriekšējās balsošanas dienās, gan vēlēšanu dienā, norādīja CVK.

    Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu pieredzi, tiek paredzēts arī risinājums balsošanai, ja kādu iemeslu dēļ tiešsaistes datu apmaiņai starp iecirkņiem nav iespējama. Tādā gadījumā vēlētāji varētu nobalsot  reģistrācijas aploksnēs. Šāds risinājums parasti tiek lietots pasta balsošanā. Tas nozīmē, ka iecirkņa komisija vēlētāju reģistrē atsevišķā balsotāju sarakstā, vēlētājam izsniedz ar attiecīgā iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu reģistrācijas aploksni, uz kuras norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, anonīmu vēlēšanu aploksni un vēlēšanu zīmju komplektu. Vēlētājs nobalso noteiktajā kārtībā, pēc tam ievieto vēlēšanu aploksni reģistrācijas aploksnē, aizlīmē to un iemet vēlēšanu kastē.

    Sistēmas darbībai atjaunojoties, iecirkņa komisija sistēmā pārliecinās, vai vēlētājs jau nav reģistrēts citā iecirknī, veic iecirkņa maiņu un atzīmē, ka vēlētāja balss ir līdzskaitāma.

    Ja vēlētājs pa šo laiku, kamēr sistēma nedarbojas, ir nobalsojis citā iecirknī, tad balss, ko vēlētājs ir nodevis reģistrācijas aploksnē, tiek anulēta.

    CVK sagatavotie grozījumi arī paredz pagarināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku iepriekšējās balsošanas dienās par astoņām stundām, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo balsošanas kārtību. CVK ieskatā Covid-19 apstākļos garāks vēlēšanu iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās dos iespēju izvairīties no drūzmas vēlēšanu iecirkņos, kā arī ļaus aicināt vairāk aizsargājamās vēlētāju grupas - seniorus, vēlētājus ar hroniskām slimībām -  nobalsot laikos, kad iecirkņu apmeklējums zems.

    Tāpat CVK rosina mainīt kārtību, kā pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā, iesnieguma nogādāšanu klātienē vēlēšanu iecirknī aizstājot ar nosūtīšanu Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai pa pastu, e-pastu vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv.  Vienlaikus paredzot, ka pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā kādā no iepriekš minētajiem veidiem var arī vēlētāja ģimenes loceklis vai uzticības persona.

    CVK ieskatā arī jāparedz, ka balsošanu vēlētāju atrašanās vietā vēlēšanu iecirkņa komisija ir tiesīga organizēt ne tikai vēlēšanu dienā, bet arī iepriekšējās balsošanas dienās. Tas ļautu apkalpot vairāk vēlētāju gadījumā, ja Covid-19 draudu dēļ tiktu saņemts lielāks skaits pieteikumu balsošanai atrašanās vietās nekā parasti.

    Elektroniskā sistēma ar kuras palīdzību tiks pārbaudīts, vai vēlētājs jau nav nobalsojis, strādājot labi un tehniskām problēmām nevajadzētu būt, taču vēlēšanu komisijas nodrošināsies dubultā, uzsver CVK.

    "Mēs esam paredzējuši arī krīzes risinājumu, gadījumā ja sistēma neiet, vai nav interneta, vēlētāji varēs nobalsot, bet pēc sistēmas darbības atjaunošanas, komisija varēs pārbaudīt, vai vēlētājs nav jau nobalsojis," pauda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

    Korekcijas plānotas arī balsošanā dzīvesvietā. Tie, kuri netiek līdz iecirknim, varēs iesniegt  pieteikumu elektroniski, un nebūs jālūdz uzticības personai iesniegumu par balsošanu mājās , nogādāt iecirknī. Savukārt pati balsošana notiks attālināti.

    "Mēs nerekomendēsim komisijai pie vēlētāja doties iekšā mājā.

    Līdzīgi, ka citi tagad pasūta ēdienu, vispirms sazināties pa tālruni un nolikt drošā vietā materiālus un komisija vērotu no attāluma," skaidro Bērziņa.

    Vēlēšanu iecirkņos  ar distanci tiks izvietoti galdi, vēlēšanu komisijas darbinieki tiks nodrošināti ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem. Balsošanas kabīnēm, iespējams nebūs aizkaru. CVK sagatavotos grozījumus Rīgas domes atlaišanas likumā ir nosūtījusi izvērtēšanai Ministru kabinetam.

    Grozījumu ieviešanai nepieciešamais finansējums no valsts budžeta veido 30 075 eiro, kas ir vēlētāju ziņu elektroniskās apmaiņas lietojumprogrammas pielāgošanai un darbības nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas.

    KONTEKSTS:

    Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un  nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.

    CVK bija nolēmusi izsludināt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 25. aprīlī, kad visā Latvijā paredzēta Lielā talka. Līdz ar tiesas spriedumu šis datums ir mainīts.

    Savukārt marta vidū, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija cerībā ierobežot Covid-19 izplatību, vairāki politiskie spēki – Jaunā konservatīvā partija un Zaļo un zemnieku savienība – aicināja apsvērt Rīgas domes vēlēšanu pārcelšanu. Tāpat vairākas partijas apturēja savu vēlēšanu kampaņu, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.

    Vēlēšanu rezultāti

    Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

    Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

    Provizoriskais mandātu sadalījums

    Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

    Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

    18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
    12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
    10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
    7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
    5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
    4 vietas Jaunā konservatīvā partija
    4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti