Tēze par vien 500 biļetenu komplektiem katram ārzemju vēlēšanu iecirknim pavīdējusi vairākās interneta diskusijās, raisot komentārus par valdošo partiju centieniem atturēt diasporas vēlētājus no balsošanas.
CVK norāda, ka šoreiz uz iecirkņiem ārzemēs ir nosūtīts pat vairāk biļetenu nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, un pilnībā noraida iespējamību, ka kādam balsot gribētājam balsošanas zīmju varētu nepietikt.
To, cik vēlēšanu zīmju komplektu sūtīt uz katru ārzemēs reģistrēto iecirkni, Centrālā vēlēšanu komisija jautā pašiem iecirkņiem, vērtējot gan iepriekšējās vēlēšanās balsojušo skaitu, gan prognozes par aktivitāti šogad.
“Prognozes diemžēl vienmēr ir izrādījušās krietni saulainākas, nekā bijis fakts; pat aizsūtot mazāku skaitu vēlēšanu materiāla, vienmēr izrādījies, ka pēc fakta piedalījušos skaits ir vēl mazāks,” atzina CVK vadītājs Arnis Cimdars.
Redzot, ka balsot gribētāju tomēr ir vairāk, nekā plānots, un vēlēšanu biļeteni iet uz beigām, tos esot iespējams izdrukāt arī katrā iecirknī uz vietas.
“To sagatavošana uz vietas arī prasa zināmas izmaksas, [kas] arī ir mazākas nekā tonnu sūtīšana ar aviolīnijām,” piebilda Cimdars.
Vēlēšanu biļetenu sūtīšana uz ārzemēm šoreiz izmaksājusi 15 000 eiro. Aiz Latvijas robežas reģistrēts 121 vēlēšanu iecirknis, un, piemēram, uz Straumēniem Lielbritānijā, kur pagājušajās vēlēšanās nobalsoja aptuveni 500 vēlētāju, šogad nosūtīti 700 biļeteni.
Iecirkņa un arī ''Daugavas vanagu'' fonda priekšsēdis Aivars Sinka noliedz mēģinājumu atturēt ārzemēs mītošos Latvijas pilsoņus no balsošanas.
“Ja kaut kas ir, tad pretējais, jo ir bijusi liela pretimnākšana, lai būtu vairāk iecirkņu. Par Straumēniem man nav nekādu bažu. Mēs sagaidām, ka būs lielāka aktivitāte, bet jāsaprot, ka ir daudz vairāk iecirkņu,” norādīja Sinka.
Tieši augušā ārvalstīs reģistrēto Latvijas pilsoņu skaita dēļ šajās vēlēšanās apvienotajam Rīgas un ārvalstu vēlēšanu apgabalam piešķirts par trīs deputāta mandātiem vairāk.
