CVK nereģistrēja parakstu vākšanai Latvijas Krievu savienības iesniegto likumprojektu “Likums par mazākumtautību izglītības iestāžu iekārtu Latvijā”.
Krievu savienība cerēja uz iespēju rosināt referendumu par to, ka pašām skolām būtu teikšana par mācību valodu. Taču viņu rosinātais likumprojekts neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, secinājusi CVK.
CVK vadītājs Arnis Cimdars uzsvēra - komisija nevērtē rosinājuma vēlamību vai nevēlamību, bet to, vai likumprojekts ir līdz galam izstrādāts.
“Satversmes divas sadaļas par Saeimu un Ministru kabinetu nosaka, kāda ir kārtība valsts pārvaldē šobrīd, valsts pārvaldīšanā. Šis likumprojekts [tajā] neierakstās,” sacīja Arnis Cimdars.
Galvenie CVK iebildumi bija par likumprojekta 7. un 9. pantu, kuros noteikta Mazākumtautību departamenta direktora ievēlēšanas kārtība. Likumprojekta 7. pants paredz, ka “Departamenta direktors pēc iecelšanas amatā kļūst arī par Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku”, bet likumprojekta 9. pants noteic, ka “departamenta direktoru ievēlē uz attiecīgās Saeimas pilnvaru laiku Saeimas deputāti, kuri ziņās par sevi, kas tika pievienotas kandidātu sarakstam, norādījuši tautību, kas nav “latvietis””.
“Visiem deputātiem ir līdzvērtīgas iespējas piedalīties balsojumā,” norādīja Cimdars.
CVK ieskatā abas šīs likuma normas ir pretrunā Satversmei, jo pārkāpj Satversmē ietverto deputātu līdztiesības un demokrātiskā vairākuma principu un varas dalīšanas principu.
Latvijas Krievu savienības pārstāvis Aleksandrs Kuzmins savukārt pauda, ka “tieši tāds risinājums bija izvēlēts pēc 1919.gada lēmuma par mazākumtautību skolām parauga, tur arī lēmumu par mazākumtautību skolu pārvalžu vadītājiem pieņēma deputāti no attiecīgām minoritātēm”.
Likumprojektu “Likums par mazākumtautību izglītības iestāžu iekārtu Latvijā” partija “Latvijas Krievu savienība” CVK iesniedza šā gada 22. janvārī, un atbilstoši likumam “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” CVK 45 dienu laikā bija jāpieņem lēmums par to, vai reģistrēt likumprojektu parakstu vākšanai, atteikt likumprojekta reģistrēšanu vai noteikt termiņu konstatēto trūkumu novēršanai.
Par likumprojektu atzinumu sniedza arī Izglītības un zinātnes ministrija, Tiesībsarga birojs, Tieslietu ministrija un Saeimas Juridiskais birojs. Visas iestādes to atzina par neatbilstošu.
Krievu savienība vēl apsvērs, vai vēlreiz vērtēšanai sniegt likumprojektu ar labojumiem vai arī pārsūdzēt lēmumu Augstākajā tiesā.
