Likumprojekta pamattekstā ir tikai viens pants, ar kuru rosināts noteikt, ka “Saeimas deputāti, ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un valsts sekretāru vietnieki ir personīgi materiāli atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kā sekas lēmumiem, kurus pieņēmušas, parakstījušas vai vizējušas šīs amatpersonas”.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā.
No likumprojekta teksta nav saprotams, par kādiem lēmumiem, kuri rada zaudējumus, amatpersonas jāsauc pie atbildības, kā arī nav paskaidrots termins “zaudējumi” – vai amatpersonu atbildībai jābūt par zaudējumiem, kas radušies valstij, vai arī jebkurai citai personai. Likumprojektā nav noteikta arī likuma piemērošanas procedūra. Nav skaidrs, kurām personām un kāda procesa ietvaros ir tiesības prasīt “personīgās materiālās atbildības” īstenošanu, informēja CVK.
Tādējādi CVK ieskatā likumprojekts neatbilst tiesiskās noteiktības principam - tas ir deklaratīvs un nenosaka procedūru zaudējumu konstatēšanai un likumprojekta regulējuma izpildei. Ja likumprojekts stātos spēkā, to nebūtu iespējams piemērot.
Turklāt attiecībā uz vienu likumprojektā minēto amatpersonu grupu – Saeimas deputātiem – likumprojekts ir pretrunā Satversmes 28. pantam, kas paredz, ka ”Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā”.
„Mehānisms, kā viņi vēlētos šo sasniegt, šeit nav nevienā vārdā, pantā, punktā izklāstīts. Līdz ar to autoru darbs ir apstājies tikai ar likuma nosaukuma definēšanu un šī te likuma mērķa definēšanu, taču kā īstenot šo mērķi – šeit nav neviena vārda,” atteikumu skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis Pēteris Dzalbe.
Vai tās būtu māmiņas, vai tie ir lauksaimnieki vai šoferi – iesniegt likumprojektu Saeimā, šādas iespējas, jūs šodien redzējāt, vispār tiek atņemtas. Pat šādā pilnīgi skaidrā jautājumā tiek izgudroti mākslīgi iemesli, neuzrādot pretī likuma punktu, pantu, uz kura pamata tas tiek atteikts. (..),” dusmas pauda pieteicēju pārstāvis Ivars Redisons, kurš pauda, ka viņš un viņa domubiedri vispār nav uzklausīti.
Atbilstoši Satversmei un likumam “Par tautas nobalsošanu, likuma ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” šādā kārtībā iesniegtu vēlētāju likumprojektu nav iespējams grozīt. Ja Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu groza pēc satura, tas jānodod tautas nobalsošanai. Savukārt, ja tautas nobalsošanas rezultāts ir pozitīvs, likumprojektam jāstājas spēkā vēlētāju iesniegtajā redakcijā.
CVK lēmumu likumprojekta iesniedzēji var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā.
