Pašlaik Saeimas, EP un pašvaldību vēlēšanu likumi uzliek par pienākumu CVK savā mājas lapā publicēt ziņas par kandidātiem, lai ar tām varētu iepazīties vēlētāji. Tās ietver informāciju par kandidāta dzimšanas gadu, ģimenes stāvokli, tautību, piederošajiem nekustamajiem īpašumiem un transportlīdzekļiem, parādsaistībām, izsniegtajiem aizdevumiem, uzkrājumiem, sadarbību ar Valsts drošības komisiju un tamlīdzīgi. Taču likumi nenosaka termiņu, cik ilgi šīm ziņām būtu jābūt pieejamām.
CVK pārstāve Kristīne Bērziņa skaidro iemeslu, kāpēc nolemts šo jautājumu risināt: „Konsultējoties ar Datu valsts inspekciju, komisija nolēmusi, ka pēc sasaukuma darba informāciju no mājas lapas izņems. Piemēram, uz nākamām Saeimas vēlēšanām kandidējošo personu dati būs pieejami četrus gadus. Parlamentā netikušo datus saglabās, jo teorētiski viņiem arī vēlāk ir iespēja saņemt mandātu, ja kāds partijas biedrs to noliek. Bet senāka informācija nebūs pilnībā pazudusi.”
„Sabiedrības par atklātību Delna” direktors Gundars Jankovs uzskata, ka šāds CVK lēmums ir adekvāts, jo aktuālā informācija būs pieejama publiski un pārējo informāciju ir iespējams iegūt, arī, piemēram, '"Latvijas Vēstnesī" bibliotēkās. Galvenais, lai to nepadarītu par ierobežotas pieejamības informāciju.
Savukārt CVK sekretārs Ritvars Eglājs bija viens no diviem, kas balsoja pret šo lēmumu. Par nobalsoja seši. Eglājs uzskata, ka līdzšinējā prakse, kad datus izdzēsa pēc pašu bijušo kandidātu lūguma, bijis labs risinājums. Tagad informācijas atrašana prasīs ievērojami lielākas pūles
Savukārt CVK pārstāve Bērziņa norāda uz augošu datu aizsardzības nozīmi. Arī EP šobrīd skata likumu par tiesībām tikt aizmirstam, lai personām būtu tiesības lūgt, piemēram, sociālo tīklu datu pārziņiem izdzēst visas ziņas par sevi.
