Valsts budžeta likumprojektam nonākot Saeimā, CVK cēla trauksmi, ka nepietiekama finansējuma dēļ 14. Saeimas vēlēšanu norise ir apdraudēta. Pēc komisijas aprēķiniem bija vajadzīgi papildu 2,6 miljoni eiro. 1,9 miljoni no tiem – vēlēšanu komisiju un iecirkņu darbinieku atlīdzības un ēdināšanas izdevumu palielināšanai. Saeimas deputāti sadzirdēja CVK bažas, rezultātā piešķirti papildu 3,5 miljoni eiro, paredzot naudu arī vēlēšanu vadības sistēmas iegādei, uzturēšanai un atjaunošanai. Tādējādi vēlēšanu norise būs ērtāka.
„Ir palicis mazāk nekā gads līdz vēlēšanām. Ir sākts aktīvais posms. Vēlēšanu plānošanā sadarbojamies ar Ārlietu ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Prioritāte ir izstrādāt tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas Saeimas vēlēšanās būs pirmoreiz, attiecīgi pielāgot IT sistēmas, saplānot pašvaldību vēlēšanu komisijām piešķiramos budžeta līdzekļus, izplānot vēlētāju informēšanas pasākumus. Jā, protams, ir daudz darāmā, lai Saeimas vēlēšanas 1. oktobrī varētu notikt,” stāstīja CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.
Vēlēšanu vadības sistēmā sagatavos un publicēs kandidātu sarakstus, vēlēšanu zīmes, apkopos datus par vēlētāju izvēli un aktivitāti. Savukārt tiešsaistes vēlētāju reģistrs ļaus pirmo reizi Saeimas vēlēšanās atteikties no spiedoga pasē par dalību vēlēšanās un nobalsot, uzrādot personas apliecību. Bērziņa norādīja, ka, komisijai pārņemot un pilnveidojot šos rīkus, būtu jāalgo vēl četri IT speciālisti. Tam naudas pašlaik nav, bet vēl sagaidāma spriešana valdībā.
Ar budžetā jau piešķirtajiem līdzekļiem varēs palielināt pašvaldību vēlēšanu komisiju un sekretāru atalgojumu. Arī komisijas locekļiem darba stundas likme būs robežās no 6 līdz 7,78 eiro. Salīdzinoši – 13. Saeimas vēlēšanās tā bija 2,70 eiro. Lēmumu par iecirkņu komisiju un darbinieku pienācīgāku atalgošanu uzteic ilggadējais Bauskas novada Vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Gailis. Pērn reģionālo vēlēšanu komisiju vadītāji vēstulē CVK pievērsa uzmanību nepietiekamajam atalgojumam, kas mazāks par šobrīd spēkā esošo minimālo stundas likmi. Gailis atzina, ka mēģināt pierunāt jaunus cilvēkus vēlēšanu nedēļā rosīties par nepilniem 3 eiro stundā būtu gandrīz neiespējamā misija.
„Šis pasākums kļūst arvien sarežģītāks. Cilvēku no, pa vecam sakot, „simtlatniekiem” nevar paņemt vēlēšanu komisijā. Vajadzīgi cilvēki ar atbilstošu izglītību, ar atbilstošu sapratni un vēlams ar iepriekšēju pieredzi. Katras vēlēšanas atnes kaut ko jaunu. Mana pieredze rāda, ka, neskaitot atsevišķus izņēmumus, ļoti labi nostrādā tās komisijas, kur ir jaunpienācēji, nosacīti iesācēji. Viss mūsu darbā ir smalki reglamentēts, aprakstīts, un šie cilvēki parasti to ļoti labi nostrādā,” stāstīja Gailis.
Vismaz līdz šim, tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, nav īpaši auguši privātpersonu ziedojumi partiju kontos, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dabubāzē skatāmā informācija. Kopš oktobra visbiežāk partiju kontos saņemtas biedru naudas un maksājumi līdz dažiem simtiem eiro. Lielākie maksājumi ir 3000 eiro ziedojums Nacionālajai apvienībai, 2500 eiro maksājums partijai „Vienotība”, tikpat partijas „Latvija pirmajā vietā” kontā iemaksājis tās veidotājs Ainārs Šlesers. Pa 1000 eiro pārskaitīti partiju „Latvija pirmajā vietā”, „Saskaņa”, Latvijas Zaļās partijas kontos. Pašlaik nav ierobežojumu partiju tēriņiem, savukārt priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumu periods pirms vēlēšanām būs spēkā no jūnija sākuma.
Nākamajām vēlēšanām uzmanību pievērš arī Valsts drošības dienests. Tā pārstāvji rakstiskā atbildē Latvijas Radio norādīja, ka pastāvīgi vērtē aktuālās sociāli politiskās norises valstī un informatīvajā telpā, lai savlaicīgi piefiksētu un novērstu iespējamus apdraudējumus nacionālās drošības interesēm.
Kārtējās Saeimas vēlēšanās Latvijā plānotas 2022. gada 1. oktobrī.
